gadā, Beļģijas sarežģīto valstiskumu un Rumānijas neskaidro pozīciju Eiropā. Džads analizē Kubas krīzi un Kisindžera diplomātiju. Marksistu vēsturnieku Ēriku Hobsbaumu autors raksturo kā “komunistu mandarīnu”, kurš nogulēja Staļina teroru, savukārt marksistu filozofu Luisu Althuseru kā “nenozīmīgu viduslaiku sholastiķi”, kas izmisīgi kārpījās pa paša iztēles radītajām, citiem nesaprotamajām kategorijām. Džads nekad nav bijis viens no tiem rietumniekiem, kas ir ļāvies ilūzijai, ka līdz ar Aukstā kara beigām konflikti ir beigušies un, pateicoties ASV nesatricināmajai militārajai varai un Rietumu demokrātiju pārākajai ekonomikai, pasaule ir iegājusi jaunā miera un demokrātijas ērā. Savā jaunajā grāmatā Džads nesaudzīgi grauj ne vien šīs ilūzijas, bet arī atmasko cilvēkus, kas tās radīja – gan Rietumu kreisos liberāļus, gan amerikāņu neokonservatīvos spēkus. Domātājs Džons Grejs salīdzina Džadu ar politisko filozofu Raimoni Āronu, kas pārliecinoši atmaskoja Rietumu pašapmānu. Džads uzskata, ka, domājot par Auksto karu šauri amerikāniskās kategorijās, neokonservatīvie un vairums liberāļu nekad nemēģināja saprast šī konflikta cēloņus, kas bija meklējami pašā padomju režīma sākumā. Attiecīgi viņi nebija gatavi konfliktiem, kas sekoja Aukstajam karam. Rezultāts — Irākas iznīcība un ASV varas lejupslīde, kas patlaban sasniegusi kritisku līmeni. Jāatgādina, ka “Dienas Grāmata” nesen izdeva arī Tonija Džada dižpārdokli “Pēc kara. Eiropas vēsture pēc 1945.gada”.
Rietumu liktenīgais pārpratums
Augsti vērtētais britu vēsturnieks Tonijs Džads nācis klajā ar jaunu darbu “Reappraisals: Reflections on the Forgotten Twentieth Century” (Izvērtējums: pārdomas par aizmirsto XX.gadsimtu). Jaunajā grāmatā ir apkopotas autora esejas par minēto periodu, kas tapušas pēdējos 13 gados. Viņš raksta par Francijas krišanu 1940.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.