Minētie līdzekļi paredzēti pašvaldības budžeta programmā Rīgas pilsētas konkurētspējas un ekonomisko izaugsmi sekmējoši pasākumi.
Domes piešķirtais finansējums būšot 15,44% no Positivus festivāla kopējās tāmes.
Par šo jautājumu Rīgas domes sēdē izvērtā asas debates. Koalīcijas partneri aicināja atbalstīt pasākuma finansēšanu, norādot uz ekonomiskiem labumiem, ekonomiskās aktivitātes veicināšanu, kā arī Rīgas popularizēšanu.
Vicemērs Edvards Smiltēns (NA/LRA) uzsvēra, ka Rīgai ir jāuzņem visi pasākumi, kurus vien tā spēj uzņemt. Šis festivāls piesaistīšot ārzemju tūristus un došot iespēju restorāniem un viesnīcām. Turklāt Rīga daudz iegūšot atpazīstamības veicināšanā.
Savukārt opozīcija iebilda par to, kā tika pieņemts lēmums par atbalstu festivālam.
Juris Radzevičs (GKR) uzsvēra, ka pašvaldība ir pieņēmusi saistošos noteikumus par kārtību, kādā tiek rīkoti konkursi uz pašvaldības atbalstu kultūras pasākumu rīkošanai.
Viņš rosināja deputātus padomāt, ko atbildēt tiem pasākumu rīkotājiem, kuri ilgstoši gatavojās, iesniedza pieteikumus pašvaldībā un startēja konkursā, kādēļ viņiem ir konkurss, bet kāds finansējumu saņem bez konkursa.
Viņa ieskatā vienīgā atbilde esot "Jūs esat mazāk vērtīgi Rīgai!".
Atšķirībā no citiem deputātiem, Kaspars Spunde pauda, ka viņu mulsinot festivāla vietas izvēle. Vienīgā piekļuve pasākuma norisei esot pa Salu tiltu. Šī apsvēruma dēļ būšot sarežģījumi, ja pasākuma laikā atgadīsies kaut kas neparedzēts un Lucavsalā vajadzēs ierasties glābējiem vai neatliekamajai palīdzībai vai būs nepieciešama pasākuma dalībnieku evakuācija.
Viņa ieskatā Rīgā esot piemērotākas šādiem festivāliem, piemēram, Rumbulas lidlauks.
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde, festivāla Positivus norisei Rīgas dome piešķir finansējumu ārpus ikgadējo kultūras norišu konkursa, jo tās esot investīcijas, kas atmaksāsies.
Finansējuma piešķiršana starptautiska mūzikas festivāla organizēšanai Rīgā ne tikai sekmē iedzīvotāju iesaistīšanos kultūras pasākumos un palielina pasākumu pieejamību, bet arī pozitīvi ietekmē arī ekonomikas attīstību, ko apliecinot iepriekšējās festivāla norises vietas - Salacgrīvas - pašvaldības aprēķini par ietekmi uz ekonomiku un budžeta ieņēmumiem, skaidro Rīgas domē.
Rīgai ir nepieciešami lieli pasākumi, kas piesaista ārvalstu viesus, dod ieņēmumus uzņēmējiem, īpaši laikā pēc Covid-19, kad izmitināšanas un restorānu nozare bijusi novājināta, uzsver pašvaldībā.
Tāpat pašvaldība lēš, ka Positivus festivāls sniegs papildu iespēju popularizēt Rīgu pasaulē, tādējādi stiprinot galvaspilsētas tēlu un atpazīstamību aiz Latvijas robežām.
Par to, vai arī nākotnē šim festivālam tiks piešķirts līdzfinansējums ārpus pārējo kultūras norišu konkursa, pašvaldībā vēl paredzēta diskusija, izvērtējot dažādu festivālu norisi Rīgā un turpmāka finansējuma piešķiršanas iespējas.
LETA jau ziņoja, ka februārī Rīgas dome pieņēma jaunus saistošos noteikumus, kas regulē kārtību, kādā galvaspilsētas dome sniedz finanšu atbalstu kultūras aktivitāšu sarīkošanai.
Šogad plānoti astoņi līdzfinansējuma veidi - privātpersonu organizētajiem Rīgas kultūras norišu kalendāra pasākumiem, privātpersonu organizētajiem pasākumiem, privātpersonu rīkoto festivālu īstenošanai, radošo kvartālu un teritoriju atbalstam, privātpersonu dibināto un atvasināto publisko personu izveidoto amatiermākslas kolektīvu darbības atbalstam, privātpersonu dibināto muzeju atbalstam, Rīgas pašvaldībai nozīmīgu kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumu īstenošanai un citu kultūras un mākslas pasākumu organizēšanai.
Kultūras pasākumu rīkotāji iepriekš sūdzējās, ka galvaspilsētas pašvaldība kavējas ar atbalsta sniegšanu pasākumu rīkošanai.
Festivāls Positivus šogad notiks Rīgā, Lucavsalā, 15. jūnijā un 16. jūlijā.
Festivāla pirmsākumi meklējami 2007. gadā, tam katru gadu līdz 2019. gadam norisinoties Salacgrīvā. Covid-19 pandēmijas laikā festivāls nenotika.