Amatierkolektīvu vadītāju un speciālistu finansēšanas modeļi izveidoti tādēļ, ka valstī patlaban nav vienotu nozares finansēšanas principu un katra pašvaldība amatiermākslas kolektīvus finansē pēc savas izpratnes un iespējām. Tā kā Rīgā atrodas ļoti liela daļa Latvijas amatierkolektīvu, galvaspilsētā apstiprinātajai kārtībai varētu sekot arī citas pašvaldības.
Rīgā darbojas ap 300 amatiermākslas kolektīvu: kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, tautas lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, amatierteātri, vokālie ansambļi, folkloras kopas u.c. Rīgas domes finansējums 2014.gadā piešķirts 274 kolektīviem - 173 pašvaldības un 101 citu Rīgas iestāžu kolektīviem. Kopumā finansējumu saņem 334 pašvaldības kolektīvu speciālisti un 191 speciālists, kas vada dažādu biedrību, nodibinājumu, valsts institūciju u.c. kolektīvus. 2013.gadā pašvaldības iestādēs un departamentā slēgti uzņēmuma līgumi par kopējo summu 2,27 miljoni eiro.
Turpmāka līdzšinējo uzņēmuma līgumu slēgšana ar amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un speciālistiem juridiski nav pieļaujama, jo tie satur vairākas darba līguma pazīmes - regularitāte, darba līgumam atbilstošs amata apraksts, vispārējais ilgtermiņa darba uzdevuma formulējums. Tāpēc izstrādāti trīs modeļi, kā šīs darba attiecības noformēt.
Pirmais variants paredz veidot nepilnas slodzes darba attiecības ar visiem 334 amatierkolektīvu speciālistiem, nosakot 60 līdz 80 stundu slodzi mēnesī. Šajā gadījumā nebūtu problēmu slēgt līgumus, nebūtu jāveic iepirkuma procedūras, darbinieki būtu apmierinātāki un veidotos ciešāka kolektīvu sadarbība ar kultūras centriem. Vienlaikus speciālisti norāda, ka, slēdzot darba līgumus ar visiem, būtu grūti ievērot ikgadējo kolektīvu veikuma izvērtējuma saistību ar atalgojumu, turklāt iestādēs būtu nepieciešami papildu personāla un darba drošības speciālisti.
Otrais variants paredz veidot 60 līdz 80 stundu darba attiecības ar stratēģiskajiem speciālistiem - 173 kolektīvu vadītājiem, bet pārējie speciālisti kļūtu par pašnodarbinātajiem. Šajā variantā daļa speciālistu, ar kuriem netiek slēgti darba līgumi, būtu neapmierinātāki, jo veidotos nevienlīdzīga attieksme pret vienā kolektīvā strādājošiem speciālistiem darba attiecību formēšanā. Arī šajā gadījumā būtu grūti ievērot ikgadējo kolektīvu veikuma izvērtējuma saistību ar atalgojumu kolektīvu vadītājiem.
Trešajā variantā ar visiem 334 kolektīvu vadītājiem un speciālistiem tiktu slēgti pakalpojuma līgumi kā pašnodarbinātām personām ar pašvaldības kultūras centriem, iestādēm. Tādējādi būtu vieglāk ievērot ikgadējo kolektīvu veikuma izvērtējumu saistībā ar atalgojumu un veidotos pašvaldības budžeta ietaupījums, taču vienlaikus speciālisti norāda, ka tādējādi liela daļa speciālistu būtu neapmierināti.
Iepirkuma procedūra kolektīvu vadītājiem un speciālistiem jau 2014.gada janvārī radīja neapmierinātību, jo pakalpojuma sniedzēji ir sociāli neaizsargāti, līgumu slēgšana sagādā grūtības tajos iekļaujamo nosacījumu dēļ, piemēram, pašnodarbinātajiem jādarbojas ar saviem rīkiem un instrumentiem, par telpu īri jāmaksā īre.
Savukārt trešo personu dibināto kolektīvu vadītāji - kopumā 44 dažādu iestāžu, augstskolu, biedrību un nodibinājumu veidotais 101 kolektīvs ar 191 speciālistu - uz pašvaldības finansējumu varētu pretendēt finansēšanas konkursa kārtībā. Līgumattiecību veidu ar kolektīvu vadītājiem - darba, uzņēmuma, autora utt. - noteiktu kolektīvu dibinātāji.
Lai noteiktu dotācijas saņēmējus, 2014.gada aprīlī tiks rīkots konkurss, kura rezultātā kolektīvi tiks sagrupēti pēc to līmeņa, kvalitātes, aktivitātes vairākās pakāpēs. Kvalitātes līmeņus sadarbībā ar departamenta speciālistiem izstrādā katras amatiermākslas nozares deleģētie pārstāvji. Provizoriski finanšu atbalstam papildus var pieteikties līdz 20 kolektīviem, kas atbilst finansēšanas kritērijiem, prognozē departaments.
Piedāvātie varianti šodien Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā tika pieņemti zināšanai, bet departamenta speciālisti no 7.aprīļa sāks individuālu darbu ar katru speciālistu, lai pārrunās noskaidrotu pašu finansējuma saņēmēju viedokli.
Gala lēmums par to, kurš variants pašvaldībai un amatierkolektīviem būtu pieņemamākais, tiks pieņemts pēc tam, kad būs izvērtēta katra piedāvātā modeļa juridiskās, finansiālās un emocionālās priekšrocības un trūkumi. Vienlaikus komitejas deputāti šodien bija vienisprātis, ka kolektīvu vadītājiem un speciālistiem ir jābūt iespējai izvēlēties - veidot nepilnas slodzes darba attiecības ar pašvaldību vai kļūt par pašnodarbinātajiem, jo, ņemot vērā samērā nelielo noslodzi, daudzi speciālisti strādā vairākos kolektīvos.
Amatierkolektīvu finansēšanas sistēmu plānots sakārtot līdz gada beigām, lai darba rezultātā pieņemtā jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2015.gada 1.janvāra.
Diena jau janvāra beigās rakstīja par neērtībām un stresa pilnajiem brīžiem, kurus neskaidrības ar atalgojumu finansēšanas modeli sagādā amatierkolektīviem.