"Medicīna ir bāzēta starp dažādām nozarēm, apvieno daudz dažādu jomu," atbild muzeja direktors Kaspars Vanags.
Viņš rosina uz jebkuru lietu, arī snīkeriem, paskatīties no dažādām pusēm. "Tās ir rūpes! Vienam par otru, par sevi un par planētu. Izstādes pamatā ir ANO skatījums, ka visas ekosistēmas ir savā starpā saistītas un, ja kaut par vienu nerūpējies, tad tas atspēlēsies. Par snīkeriem runājam kā par to ilgtspēju, ietekmi uz vidi, par piekļāvību, arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mūsdienās snīkerus valkā ne tikai sporta un hiphopa zvaigznes, bet ļaudis jebkurā vecumā un visdažādākajās situācijās. Ar sociālās vēstures paradoksiem izraibinātā sporta apavu attīstības gaita ir tēma, kas ļauj labāk izprast gadījumus, kad sabiedrības priekšstati par veselīgu dzīvesveidu veidojas patērnieciskā atkarībā no preču tirgus. Snīkeri ir pretrunām bagāts šīs tendences piemērs. Tie ir gan vienkāršības un komforta simbols, gan sociālā prestiža aksesuārs, kuru par globālu kulta objektu padarījusi zīmolvedība," skaidro Kaspars Vanags, atšifrējot nosaukumu izstādei, kas muzejā skatāma līdz 17. aprīlim. "Ja par modi runājam kā par "ego", asociējot ar pašizpausmi, jādomā, uz kā rēķina tas notiek. Tie ir kopējie planētas resursi – "eko". Vairāk jādomā par to, kā varam ekonomēt. Esam pārgājuši uz auto koplietošanu, mašīnas varam nomāt, un nav par katru cenu jāpērk savējā. Līdzīgi ir arī ar sporta apaviem. Tos var abonēt. Kad kurpes novalkā, tās sūta atpakaļ, lai pārstrādātu. Un tā ir jauna patērētāja filosofija."
Ekspozīcijā skatāmi ne tikai muzeja krājumi, bet arī ļoti daudz materiālu no privātām kolekcijām. Starp kolekcionāriem ir fizioterapeits, reperis, basketbolists, veikalnieks, mākslas galerijas īpašnieks, restaurators un citi. "Muzejs parāda, ka krājuma priekšmeti spēj "sarunāties" ar citām kolekcijām, papildinot tās un bagātinoties," teic K. Vanags. Izstādē ir XX gs. 70. gadu trenažieris no Murjāņu Sporta ģimnāzijas muzeja, deponējumi no Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Sporta muzeja, materiāli no Starptautiskās Olimpiskās komitejas arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja.
Vēl viens iemesls rīkot šādu izstādi ir pakāpeniska jaunākas auditorijas ieinteresēšana, jo ēkas piebūvē iecerēts veidot muzeju bērniem. Jau tagad izstādes pavadošajā programmā īpaši jāizceļ iespēja skolu grupām un ģimenēm ar bērniem darboties piebūvē iekārtotajā snīkeru darbnīcā.