Sievietes acīm

skatītājs filmu skatās tikai pēc bildēm, viņam visdrīzākais neinteresē vai nevar interesēt (un butībā nemaz nevajadzētu interesēt) kaut kādi tur politiskie vai privātie kišmiši un vēstures, kas noteikti ieskauj filmu

Lai arī piederu sievietēm (tas gan nav grēks, ne?), pilnībā pievienojos NN uzskatam, ka filmu saturu veido režisors, nevis aktieri un analizēt filmu jēgu tikai "pēc bildes" var atļauties sen no modes izgājušie semiotiķi-formālisti. Latvijas kinozinātne tiešām ir pirmszīdaiņa stāvoklī un no kā gan jāprasa atbildība, ja ne no Kultūras akadēmijas "profesorēm", kurām galvā teorētisks juceklis. Dievamžēl.

Sargāsim dimanta oliņas!

Tikai garāmejot - Pērkones kundzes zināšanai: nekādas `pašrefleksijas` nav. Refleksija (šajā kontekstā) nozīmē `cilvēka pašizziņa`, tādēļ šī `pašrefleksija` ir klasisks sviestainais sviests - `pašpašizziņa`.

un rūdolfam gribu pateikt - Jums nav taisnība (pat attiecībā pret nosauktajām personām), pretīgi šādu komentu lasīt. Vai DIENAS komenti ir atejbedre, kur izgāzt naidu?

Nesaprotu, kamdēļ tāds šums - ka NN profesorītei uzbraucis? Palasiet taču grāmatu - tas ir tipisks pseidozinātnisks sacerējums sava "zinātnieka reitinga" uzturēšanai - tamdēļ jau arī trešā daļa grāmatas tulkota angliski! Kāds sakars Latvijai ar britu tekstu? Lai būtu citējamība u.t.t. Žēl, ka NEPUTNS nopircies uz tēmu un nav grāmatu pamatīgi rediģējis.

Naumaņa pievienotie citāti tiešām liecina, ka autorei šoreiz misējies (un tādu kuriozu leksisku brīnumu tur daudz). Nav laba tā grāmata (teorētiskais uzstādījums aplams, valoda brakšķ, kadru analīze primitīvi izprasts freidisma līmenī...) Tāpēc nevajag gānīt N.Naumani un izgāzt savu cilvēcisko nepatiku pret viņu. Nav godīgi - īpaši jau nu tiem ķomentētājiem", kas grāmatu nav pat veikalā redzējuši.

man, piemēram, šis raksts uzjundīja nepārvaramu vēlmi ņemt un izlasīt to garadarbu. ja "lieliski" jau ir tie pāris citātiņi, ko raksta autors izmantojis, varu tikai iedomāties, kāda ir visa grāmata...

Bet es teikšu, ka šis ir viens no tiem retajiem gadījumiem, kad gandrīz pilnīgi piekrītu Naumanim. (Arī par to "dzimti". Tas, ka šo vārdu jau labu laiku lieto tā, kā lieto, obligāti nenozīmē, ka tāpēc šāds lietojums būtu loģisks, pieņemams un atbalstāms.) Vispār no grāmatas palika tāds dīvains iespaids. Lai vai kādu filmās redzēto attiecību vai ģimenes modeli autore aprakstītu - viss, kā var just, viņai ir slikti. Ja ir patriarhāts - slikti, ja matriarhāts (kā "Pūtvējiņos") - atkal slikti. Ja filmā ir ģimene ar tēvu/vectēvu ar bērniem, bet bez mātes (kā "Ritā" un citās vecās filmās) - tas ir slikti pret sievieti; ja filma ir par vientuļu sievieti ar bērniem - atkal, protams, slikti. Bet, ja ir ģimene ar māti UN tēvu - vēl sliktāk, jo tur noteikti atkal būs patriarhāts un vēl nez kas. Ja tēvs filmā nerūpējas par bērniem - protams, slikti; ja filmā pēkšņi tēvs rūpējas par bērniem vairāk nekā māte (kā "Atcerēties vai aizmirst") - arī slikti, jo tad filmas veidotāji uzskata, ka sieviete ir sliktāka.. Vārdu sakot, grozies kā gribi - autorei visur rādīsies sieviešu diskriminācija. Nu kādu filmu tad taisīt, lai būtu labi pret sievietēm?.. :)

Super, ka kaads aizraada ssim ambiiciju kalngalam NN, ka ne vinsh vieniigais visas lietas vienmeer paarzina vislabaak. Par dzimtes peetiijumiem jau nu pavisam noteikti. Profesore Vita Zelcce so lasot, pie sevis noteikti kikinaaja. :)))