Sievietes un mīļākie

To piesedzošo autu, kurā baznīcas institūcijas, morāles kodeksi un sieviešu balss pārsvars medijos bija un ir ietinis vīrieti, lai viņš neatļautos pateikt, ko domā par sevi, savām izjūtām. Vīrietis bez vīģes lapas. Baiss skats, sievietes dusmīgas, skandāli mājās un gultās. Lopi! Pašas kuces! Tādi dialodziņi. Tik atpazīstami, ka bailes paliek. Jo raugait - kad sanākam kopā rautos, pasēdēšanās un citās korporatīvās konferencēs, kad iesilstam, kad atpogājam sirdis, tā klusībā domājam un dzēruši izrunājamies.To jau Katanam arī vajadzēja! Viņš neslēpj, ka nav rakstnieks, vismaz kritiķi netramda. Iespējams, ja iepriekš nezinātu, ka autors ir mārketinga speciālists un psihologs, grāmatu nespētu izlasīt ne līdz 11.lappusei. Jo sākumā galvenie literārie varoņi runā par to pašu - kā dabūt veci, kā papriecāties ar meičām. Mums taču pilni žurnāli, kur rakstīts par savstarpējām attiecībām, kur lielāko tiesu sievietes raksta sievietēm, kā sievietei dabūt, noturēt, piesaistīt vīrieti... Nu viens posts, ja ir zināms, ka "labākie suņi jau piesieti!" (Šo teicienu grāmatā pamanīju divas reizes!)Sievietes un mīļākos sarakstījis vīrietis. Tur ir tas triks. Beidzot viņš apzināti runā, kā ir! Uzreiz mātišķi brīdinu, ka sievietēm tas var nepatikt. Ja vien tas nav mārketinga triks ar pārģērbšanos, pārmiesošanos vai sava darba pārdošanu, tad autors pelnījis uzslavu par netradicionālo pieeju. Sievietes ar savu skaļo un brašo runāšanu nobiedējušas vīrieti. Viņš nestāsta, ko domā un kā jūtas. Autors tikai grāmatas beigās uzdrošinās secināt: "Vīrietis par seksuālās enerģijas slēpšanu vienmēr dārgi samaksā: vai nu ar alkoholismu, vai bailīgu dzīvi, vai agru nāvi... Diemžēl sievietes nesaskata sakarības starp šīm parādībām." (350.lpp.) Sievietes iedzinušas vīrieša būtību pazemē, burtiski piespiež viņus dzīvot, kā sievietes to vēlas, izsakās kāds no grāmatas varoņiem. "Sliktākais, ka skola un plašsaziņas līdzekļi iekaļ galvās, ka starp dzimumiem nav lielu atšķirību. Saka: "Mēs visi esam cilvēki." Tātad daudzmaz vienādi un mums jāuzvedas vienādi." (349.lpp.) Šī ir skumji sociāla grāmata, kur vārdam "jūtīgs" ir sinonīms - konfliktnenoturīgs!Katanam jāpiešķir Jura krusts par drosmi atzīt - lai ko gadsimtiem ilgi sludinātu morālisti, baznīckungi, publiskie oratori un karojošās feministes, vīrietī kaut latentā formā neiznīcināmi dus instinktu sārtais ziediņš. Kad kāds to uzdrošinās uzplaucināt, viņu nosauc nevis par dabas bērnu, bet par lopu. To redzot, citi nolien pašu veidotos ierakumos, klusē. Samierinās (un tik un tā slepeni atdod nodevas saviem instinktiem, dzīvo dubultmorālē).Bez mākslas vērtībasNepretendējot uz mākslas vērtībām, grāmata ir lieliski uzkonstruēts prāta darbs par attiecībām bez rozā brillēm. Happy end ar kāzām, kā to gaidām, tomēr nebūs. Ja šo grāmatu būtu rakstījusi sieviete, kritiķi to noteikti iegrāmatotu lubeņu žanrā, bet pašu autori pienaglotu kā karojošo feministi. Grāmata būtu jāieraksta melnajā sarakstā, ko jādod izlasīt tikai tiem laulātajiem pāriem, kuri nodzīvojuši hrestomātiskos 2, 7 un piecpadsmit gadus. Lai beidzot iepazītu viens otru. Tāpēc, ka jaunlaulātie sašutumā izsauktos: "Meli! Mans eņģelis tāds nav!" Taču kopā paburzījušies sevi gan jau atpazīs, jo visu aprakstīto būs piedzīvojuši uz savas ādas. Ka "krāpj", ka "iziet meitās", ka "atrod citu, jaunāku", ka sastop tādu, kurš "beidzot saprot".Noņemot stiprajam dzimumam pasargājošo vairogu, autors ir rīkojies ļoti stratēģiski un apdomājis visu līdz sīkumiem. Uzstādījums vienkāršs: četras sievietes risina savas sievišķīgās problēmas - dabūt labu vīru, kurš mīl, ir arī gādīgs, rūpīgs, čakls un spēj nodrošināt. Uzrādīti arī vīriešu tipi, ar ko katrs vīrietis var identificēties un sevi atpazīt. Uzreiz nomierināšu - katram no literārajiem varoņiem vienlaikus ir paralēlas attiecības. Katram! Rezerves riepas kā riska apdrošināšana.Sarīda ne pa jokamVisi personāži rādīti ikdienas dzīvē - jaunas meitenes dzīvo kopmītnē, vēl pie vīra netikušas, bet ļoti grib. Vīrieši dzīvo kā nu kurš - cits kopmītnē, citam ir savs dzīvoklis, kredīti mājai, citam sava māja, kurp ved sievietes. Kā dzīvē, tik baisi. Gribu iebilst autora uzstādījumam attiecībā uz vārdu "uzņēmējs" - patiesi, patiesi saku, ka grūti pieņemt, ka "uzņēmējs" tāds meitu vazātājs vien ir. Vārds "uzņēmējs" skan nopietni lietišķajā sfērā, bet, tikko šie vīrieši tiek rādīti ārpus publiskās telpas, intīmi, tā lietišķā etiķete nobrūk. Jo šie "uzņēmēji" īstenībā dzīvo dubultās dzīves. "Uzņēmējs", precēts vīrs Toms, papriecājies ar "dzīvnieciski kaislīgo Līnu", ir gluži vai sašutis par sievas nodomu šķirties: "Un tu kaut kāda nejauša seksa dēļ esi gatava visu sagraut? Lai sievietes saka, ko grib, bet tas ir izvirtīgi - tik lielu nozīmi piešķirt pārgulēšanai..."Rādīts, kā vīriešu pasaulē pastāv divi jēdzieni: es/darbinieks un es/cilvēks. Darbā vīrieši tomēr ievēro savstarpējās kolēģu/konkurentu civilizētās attiecības, taču, tikko kā darbu beidz, tā morāles, ētikas regulas tiek apietas. Vīrieši nošķir šīs divi pasaules - publisko un intīmo, sievietes ne.Gribat zināt, kā viss beidzas? Vīrietis jebkurā vecumā var aiziet un apņemt jaunāku, bet novecojošo sieviešu viedoklis nevienu neinteresē.