Sīko gaismiņu pilsēta

"Es domāju par šo sīko gaismiņu pilsētu [Londonu], kas atrodas uz velns–viņ–sazin–kā robežas, par to, cik daudzas no šīm gaismiņām jau izdzēstas un droši vien tiks izdzēstas arī turpmāk," saka galvenais varonis Tomijs Akhtars - grādīgo, kafiju un cigaretes nemitīgi patērējošs privātdetektīvs; Ugandas izcelsmes indietis, cinisks izbijušais modžaheds, kas ticību islāma lietai zaudējis tikpat ātri, cik to ieguvis, lai pēc tam kļūtu par cinisku metropoles okšķeri.Mēģinot atspoguļot atsvešinātās lielpilsētas daudznacionālo tēlu un 11.septembra raudzētās sociāli eksistenciālās atraugas, kā arī uzrakstīt detektīvromānu, Nītam vislabāk veicies ar pēdējo. Rakstnieks ir sacerējis aizraujošu un ņipru detektīvu klasiskajā Reimonda Čendlera stilā ar tikpat "reālistisku" centrālo personāžu kā krievu kinogrāvējā Brālis. Arī noskaņa savā veidā ir līdzīga - gan filma, gan romāns ir cinisks un selektīvi godīgs daudznacionālā kokteiļa vērojums. Tikai Brālim raksturīgs uzjautrinošais krievu šovinisms, bet Sīko gaismiņu pilsētu komisku dara varoņa etniskumu noniecinošais tonis.Tulkot šo romānu nācies grūti, jo angļu humors ir specifisks, viņu pilsētnieciskais slengs arīdzan, par asprātīgajām kriketa metaforām nemaz nerunājot. Domājams, ir tikpat maz latviešu lasītāju, kas spētu tās uztvert, kā britu, kuri saprastu ledus hokeja nianses. Mēģinot romānu tulkot latviešiem intuitīvi uztveramā ielas valodā, piemēram, ieviesies tāds krievu vārds kā b...ģ. To lasot, sājā noskaņa kļūst it kā labāk uztverama, taču, dzirdot ko tādu no britu policista mutes, Londonas ielas iztēlē acumirklī gaist un tā vietā uzplaiksna Centrāltirgus vai kāda cita Austrumeiropas sadzīves valodas "siltumnīca".Iespējams, ka Nīts - prestižās Vitbreda literatūras prēmijas laureāts un bijušais mūzikas žurnālists vairākos starptautiskos laikrakstos - par šo romānu minēto godalgu nesaņemtu. Pat ja vērtētāji piedotu, ka viņš spējis pārāk strauji sākt ironizēt par 2005.gada teroristu uzbrukumiem Londonā, romāns ir visai nevienmērīgs. Galvenais varonis ir komiksu klišeja, autora spēlēšanās ar konspirācijas teorijām brīžiem šķiet teju nopietna, viņa cinisms reizēm mijas ar lempīgu sentimentālismu. Taču godu šim detektīvam dara Nīta amizantās metaforas, intelekts un vērība, piemēram, viņa asprātīgie un zibšņveidīgie ieskati padomju un krievu psihē.Smieklīgi ir arī lasīt diskursu, kas atgādina ko tādu, ko reizēm nākas dzirdēt jaunu radikāļu iedzeršanās, - par Rietumu degradāciju un tai sludināto alternatīvu. Dzirdot ikdienā tādu mentālo dezorientāciju kombinācijā ar "kara pret terorismu" retoriku, nav brīnums, ka romāna izejviela - traģiskie 2005.gada notikumi - autora iztēlē ieskrējuši politiskā un morālā strupceļā.