Šodien valdībā tiks izskatīti svētku norises iespējamie scenāriji, bet jau tagad ministre ir pārliecināta, ka tiks atbalstīts reģionu princips, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.
"Šogad svētku svinēšanā var vilkt paralēles ar pirmajiem dziesmu svētkiem, kad pasākumi notika atsevišķos reģionos, jo tā notiks arī šogad. Proti, šoreiz galvenā doma ir tāda, ka neatkarīgi no apstākļiem un ierobežojumiem latvietis jūtas labi, ja ir atsevišķa telpa, lai varētu dziedāt un dejot," piebilda Šuplinska.
Protams, viņa nenoliedza, ka kopības sajūtai, kādu to var izbaudīt Mežaparka lielajā estrādē, ir liela nozīme, taču tā tagad tiks nomainīta ar citu.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šodien Ministru kabinetā prezentēs savu skatījumu par XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises iespējām.
Ministre iepriekš norādīja, ka svētku norises iespējas izskatīs otrdien valdībā, bet gala lēmumu pieņems skolēnu mācību gada noslēgumā, sekojot epidemioloģiskajai situācijai valstī.
Lai arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs scenāriji - "A", "B" un "C" - , Šuplinska lēš, ka svētki, visticamāk, notiks pēc "C" scenārija. Pēc šī scenārija paredzēts saglabāt reģiona principu, kas patlaban darbojas klātienes mācību rīkošanai dažādām klašu grupām un interešu izglītības organizēšanai.
Izglītības ministre norādīja, ka svētki notiks pēc brīvprātības principa un akcents uz svētku pēctecības un idejas būtību būs "dziedāšana, dejošana kā latviskās identitātes būtiska daļa, kas tiek saglabāta cauri dažādiem vēsturiskiem laikiem un atšķirīgiem konceptuāliem risinājumiem".
Šuplinska solīja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tiks ievērotas pastāvošās epidemioloģiskās prasības: pulcēšanās nosacījumi, svaigais gaiss, testēšana, kolektīvs kā atsevišķs "burbulis". Šogad no jūlija līdz 30. oktobrim, vienā dienā varēs norisināties viens Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākums, nepulcējoties lielās masās, bez skatītājiem, ar televīzijas un digitāliem risinājumiem.
Ministre uzskata, ka šogad nav iespējama svētku pārcelšanu, jo dalībniekiem repertuārs ir mācīts pirms diviem līdz trīs gadiem. Arī pagājušajā gadā pārceltie svētki radījuši neskaidrības ar vecuma grupām un to repertuāru, kā arī nav zināms, cik lielā mērā nākamais studiju gads ļaus īstenot visu izglītību, tā skaitā interešu, klātienē.
Šuplinska piebilda, ka katram Latvijas novadam līdz 5. maijam ir jāapzina situācija, bet uz 10. maiju būšot dati par kopējo situāciju valstī.