Šos divus gadus iestudējums ir gaidījis tādu dziedātāju kā Andžela Georgiu. 2016. gada septembrī un oktobrī viņa bija dzirdama piecās Toskas izrādēs Berlīnē. Pirmizrādē 2014. gadā dziedāja Anja Kampe, kura specializējas vācu repertuārā. Viņas temperaments nav gluži Toskai atbilstošs, savukārt Andžela Georgiu Pučīni operas titulvaroni pat netēlo – viņa ir Toska.
Skaidrs, ka Andželas Georgiu arsenālā ir atstrādāti paņēmieni, klišejas un aktierspēli viņa bieži aizstāj ar skatuvisku ākstīšanos, taču nevar noliegt, ka Pučīni mūzika plūst viņai asinīs. Berlīnes Toska to vēlreiz spilgti pierādīja – mākslinieces Kristīnes Jurjānes scenogrāfijā un kostīmos leģendārā dīva jutās kā zivs ūdenī.
Pēc izrādes Andžela Georgiu KDi korespondentam gan atzinās: "Daudzas lietas izrādē es, protams, pamainīju un darīju pēc sava prāta." Prīma arī esot pieprasījusi spožāku tiāru nekā tā, kura viņai tika sākotnēji uzlikta.
Toskas lomu uz teātra skatuves Andžela Georgiu dzied kopš 2006. gada. Daudzi operas fani joprojām jūsmo par franču režisora Benuā Žako 2001. gadā uzņemto Toskas kinoversiju, kurā Andžela Georgiu ir redzama kopā ar Roberto Alanju un Rudžēro Raimondi. Rumāņu dziedātājas Toska ir kļuvusi par šīs lomas interpretācijas etalonu.
90. gados Andžela Georgiu iekaroja klausītāju sirdis ar balss skaistumu, izpildījuma jutekliskumu un saasinātu muzikālās drāmas izjūtu. Viņa ir pēdējā XX gadsimta operas ikona – tagad zvaigznes ir pavisam citādas, daudz saticīgākas un atvērtākas laikmetīgajai režijai, ne tik kaprīzas un stūrgalvīgas. Jā, varbūt arī garlaicīgākas un paredzamākas. Katrā lomā, kuru dzied Andžela Georgiu, ir nolasāms viņas raksturs – viņa ir sarkastiska, manierīga, valdzinoša, mūžam koķeta. Šajā karjeras posmā savā operas repertuārā māksliniece ir atstājusi divas lomas – šajā sezonā viņa tēlo aktrisi Adriānu Lekuvrēru un operdīvu Tosku. Tie ir Andželas Georgiu būtībai vistuvākie tēli.
Viņa ir no tām primadonnām, kura pieradusi pati režisēt savas izrādes (tikko Berlīnē viņa sniegusi interviju, kurā ultimatīvā tonī paziņoja: "Sargiet mani no sliktiem režisoriem!"), un Alvja Hermaņa Berlīnes Toskā viegli iezīmētās varoņu raksturu kontūras ļauj to darīt.
Vokālās un dramatiskās meistarības augstāko pakāpi Andžela Georgiu demonstrēja otrajā cēlienā, kurā Toska izrēķinās ar Skarpiju (vācu baritons Mihaels Folle). Šis cēliens bija kā atsevišķa izrāde – psiholoģiski trauksmaina, erotiski uzbudinoša. Visas jūtas tika sakāpinātas līdz maksimumam. Ja jūs redzētu, ar kādu maniakālu kāri Skarpija ostīja Toskas kuplās krūtis! Katrs elpas vilciens bija muzikālās drāmas sastāvdaļa. Andželas Georgiu balss ir nedaudz zaudējusi spozmi un elastīgumu, taču viņa prot ar to rīkoties tā, ka klausītājiem joprojām aizraujas elpa.
Mazāk spriedzes bija Toskas attiecībās ar viņas iemīļoto Kavaradosi (itāļu tenors Fabio Sartori), toties titulvaroni visās viņas muzikālajās izpausmēs ideāli atbalstīja venecuēliešu diriģents Domingo Hindojans, kurš zina, kā apieties ar dīvām, – viņa sieva ir karstākā opermākslas zvaigzne bulgāru soprāns Soņa Jončeva.
Vēlāk šajā sezonā Toska atgriezīsies Berlīnes Valsts operā no 10. līdz 19. februārim. Galvenās lomas četru izrāžu ciklā atveidos Ludmila Monastirska (Toska), Jonhuns Lī (Kavaradosi) un Ervīns Šrots (Skarpija).