Tolkīna smiekli

Konana Doila balss ieraksts ir ar numuru 1, bet tam seko vēl 56. Britu bibliotēkas nupat klajā laistie kompaktdisku komplekti The Spoken Word: British Writers un American Writers ļauj paklausīties arī nedaudz iereibušā Reimonda Čāndlera smieklus, Tenesija Viljamsa pārdomas par paša "kliņģerisko" dabu un Vladimira Nabokova iznīcinošo "vidējā lasītāja" raksturojumu. Seši diski, septiņas ierakstu stundas. Tāpat kā Konanam Doilam ar Šerloku, pārsteigumu tajos netrūkst. Paldies Edisonam Britu bibliotēkas audio ierakstu krājumi iedveš bijību — viens miljons disku, 200 000 magnetofona lenšu. Mūzika, putnu dziesmas, dialektu paraugi, politiķu runas un rakstnieku balsis. Jaunais komplekts nav pirmā diska vai lejupielādējama faila formātā publicētā vēsturisko ierakstu izlase — bibliotēka regulāri izlaiž individuālu rakstnieku balsu ierakstus un pirms vairākiem gadiem izdeva arī pirmo izlasi, The Spoken Word: Poets. Tā jau paguvusi kļūt par raritāti, jo netrūkst cilvēku, kuri grib dzirdēt T.S.Eliotu lasām Alfrēda Prufroka mīlas dziesmu un Ezru Paudu skaļi sitam timpānus pauzēs starp paša tulkotās un lasītās anglosakšu poēmas Jūrasbraucējs rindiņām. Panākumu iedrošināta, bibliotēka nolēma līdzīgā formātā apkopot arī rakstnieku balsis. Rezultāts ir, bibliotēkas skaņu arhīva pētnieka Ričarda Feirmena vārdiem, "vislielākais angliski rakstošo rakstnieku un dramaturgu vēsturisko ierakstu apkopojums, kāds jebkad tapis". Paldies Tomasam Edisonam, kurš 1877.gadā izgudroja fonogrāfu. Ja viņš to būtu izdarījis kādu gadu desmitu agrāk, tad šajā izlasē varbūt būtu varējis iekļūt arī Čārlzs Dikenss. Vai Emīlija Dikinsone. Taču arī no tiem, kuri dzīvoja un rakstīja fonogrāfa laikmetā, daudzi nav atstājuši nekādas audio pēdas. Bibliotēkas krājumos nav Oskara Vailda un Henrija Džeimsa balsu un, pats pārsteidzošākais, nav arī neviena Džordža Orvela ieraksta, kaut arī viņš daudzus gadus nostrādāja BBC. Toties ir A.Konans Doils, Herolds Pinters, Greiems Grīns, Džons Steinbeks un citi. Vārdi, zīmuļi un urīnpūslis Tieši no BBC arhīviem nākusi kompaktdiskos apkopoto ierakstu lauvas tiesa. Piemēram, 1937.gadā ierakstītais Virdžīnijas Vulfas astoņu minūšu monologs (vienīgais zināmais rakstnieces balss ieraksts) par vārdiem un valodu. Balss ir rāma, izruna nevainojama, ar augstākajiem sabiedrības slāņiem raksturīgo stiepto "a", kas liek vārdam "our" izklausīties kā trīs patskaņu virknējumam. Vulfa runā par rakstnieka amata rīkiem — vārdiem, kuri ir "mežonīgi", "brīvi" un "bezatbildīgi". "Protams, tu vari tos noķert un sašķirot un sakārtot alfabētiskā secībā vārdnīcās, bet vārdi nedzīvo vārdnīcās, tie dzīvo domās." Vulfa saka, ka angļu valodas vārdus karaļa Džordža VI laikmeta rakstniekam ir grūtāk likt lietā, nekā tas bija Elizabetes I gados. Jo vārdiem četru gadsimtu laikā ir bijis "daudz laulību", un tie ir pilni ar atmiņām, atbalsīm un zemtekstiem. Daudz prozaiskāk par savu arodu intervijā BBC izsakās Vladimirs Nabokovs, 11.numurs amerikāņu rakstnieku izlasē. Viņš atzīstas, ka rakstīšanas process var būt ārkārtīgi kaitinošs, jo ir "zīmulis, kas jāuzasina, urīnpūslis, kas jāiztukšo, vārds, kuru allaž nepareizi uzrakstu un kurš allaž jāmeklē". Nabokovs runā ātri, ir tiešs un nesaudzīgs. Brāļi Karamazovi viņam "riebjas", Noziegums un sods ir "neciešams" romāns, bet "vidējais lasītājs" ir "morfisks un šļaugans radījums". Tā, lūk. Tenesijs Viljamss par literatūru un rakstīšanu nerunā, bet 1959.gada intervijā apcer savu dzīvi. Dienvidnieciski gari velkot patskaņus, Viljamss intervētājam stāsta, ka viņš ir ļoti piekāpīgs un cilvēki viņu bieži izmantojuši. "Es esmu aptīts ap pirkstu tik daudz reižu, ka jūtos kā tāds daudzkārtīgs kliņģeris." Visjautrākais izlases ieraksts ir divu draugu — Reimonda Čāndlera un Jana Fleminga — saruna, kura ierakstīta 1958.gadā. Čandlers uz ierakstu atnācis viskija reibonī un sarunu par spiegu romāniem laiku pa laikam pārtrauc viņa ķiķināšana. Smejas arī Dž.R.Tolkīns — tie ir gārdzoši pīpmaņa smiekli. Nez kādēļ šķita, ka Tolkīnam ir jārunā lēni, sērīgi. Nekā tamlīdzīga — viņš runā sparīgi, aprautos teikumos un laiku pa laikam sirsnīgi iegārdzas. Dīvaini, kā balss vai smiekli var sagraut "šļauganā" lasītāja priekšstatu par rakstnieku. Tev šķiet, ka tu rakstnieku pazīsti, jo esi lasījis viņa darbus, varbūt arī memuārus vai biogrāfiju, un redzējis stīvu fotogrāfiju uz grāmatas pēdējā vāka. Bet tad atskan smiekli. Un izrādās, ka tu par viņu nezini neko.u Kompaktdiskus The Spoken Word:British Writers un The Spoken Word:American Writers var iegādāties Britu bibliotēkas interneta veikalā http://shop.bl.uk/