Tšītšōr linkizt, tšītšōrlinkizt – pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem, 26. martā, norisināsies Lībiešu mantojuma diena, kad daudzviet Latvijā notiks lībiešu putnu modināšanas rituāls, kura saknes meklējamas tālā senatnē. "Lībieši ticēja, ka putni rudenī neaizlido prom, bet ziemu pavada upes dibenā, jūras krastā vai kādā citā slēptuvē. Pavasarī tie jāmodina, lai ceļas augšā," interneta vietnē Livones.net raksta lībiešu kultūras darbiniece un novadpētniece Baiba Šuvcāne. Tā laikā meitenes un puiši rotājuši eglīti un dziedājuši šo dziesmu par čičorputniem, ar kuru vēlējuši treknas butes, labus zvērus, čaklas meitas savam ciemam un švakas butes, vilkus, lāčus, slinkas meitas citam ciemam. Tšītšōr, tšītšōr! – ar šo Lībiešu mantojuma dienu tiks ieskandināts Lībiešu mantojuma gads, kura iniciators ir Latvijas Universitātes Lībiešu institūts un UNESCO Latvijas Nacionālā komiteja, lai radītu kopēju ietvaru gaidāmajiem pasākumiem.
Uz māju pusi
"Šajā gadā ir lībiešu karoga un himnas simtgade, turklāt pērnajā rudenī Latvijas Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā tika iekļautas četras jaunas vērtības, tajā skaitā Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, lai aktualizētu lībiešu mantojuma klātbūtni arī ārpus Kurzemes," sarunā ar laikrakstu Diena atgādina Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits. Līdzās putnu modināšanas rituālam šajā dienā dažādās vietās tiks pacelti zaļi balti zilie lībiešu karogi un to krāsās izgaismoti objekti, izceļot ar lībiešiem saistītas vietas. "Tieši šodien es saņēmu ziņu, ka lībiešu karogs šajā dienā plīvos arī Roņu salā, kur Latvijas karogs oficiāli vēl nav bijis pacelts," stāsta Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītājs. Jāpiemin, ka šajās trijās krāsās ir iekodēta seno lībiešu dzīves telpa: zvejnieks jūrā, raudzīdamies uz māju pusi, tālē redz liedagu un mežu.
Ar šo gadu un dienu viņi ir vēlējušies pievērst uzmanību dažādu novadu lībiskajām saknēm. Tās atklājas valodā, it īpaši latviešu valodas lībiskajā dialektā, vietu nosaukumos, pilskalnos, svētvietās un tradīcijās, kas ne vienmēr tiek pamanītas, bet lībiešu atstātās pēdas mums ir visapkārt. "Ja paskatāmies uz Rīgu un tās apkārtnēm, tad Juglas nosaukums ir cēlies no lībiešu vārda "joug" (upe), Ķengaraga nosaukums – no "känga" (kurpe) un Imantas nosaukums – no Daugavas līvu kareivja Imauta," atklāj Valts Ernštreits un piebilst, ka šādus nosaukumus var atrast daudzviet Latvijā, piemēram, vārds vai vārda daļa "urga" ļoti precīzi parāda, ka konkrētajā vietā ir dzīvojuši lībieši. Upurga! – režisora Uģa Oltes mitoloģiskais trilleris Upurga kļuva par pirmo latviešu spēlfilmu ar lībiešiem un atgādināja par viņu klātbūtni Vidzemes pusē.