Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu

Tas notika 1994.gadā. Bet vajadzēja daudzus gadus, lai romāns latviski tiktu izdots pilnībā. Tas notika šogad.Valodas meistarsNepārsteidz, ka tulkojumi līdz mums nonāk ar nobīdi laikā, un Kondrota gadījums ir īpašs, pateicoties viņa specifiskajai prozas valodai: tā ir bagāta un izsmalcināta līdz tādai pakāpei, ka lasīšanas procesam nepieciešama savveidīga piepūle. No tās likumsakarīgi rodams neatkārtojams baudījums. Protams, daļu tīksmes nodrošina grāmatas tulkotāja Ruļļa vārdu krājums, taču arī Klāva Sedlenieka agrāk tulkotie Kondrota stāsti rada sajūtu par autoru kā perfekciju alkstošu un sasniedzošu valodas meistaru.Kondrots ir publicējis vairākus stāstu krājumus, rakstījis esejas, filmu scenārijus, recenzijas par teātri un literatūru. Lai arī Kondrots pēc emigrēšanas, dzīvojot Vācijā, Čehijā un ASV, apgalvojis, ka rakstniekam nav nepieciešams dzīvot tikai savā dzimtajā valodā, lietot to, viņš turpinājis rakstīt, tomēr neko apjomīgāku par stāstiem valodā nav radījis. Šķiet, pašsaprotamā dzīvošanas un izaicinājuma kāre ir ņēmusi virsroku, par ko liecina viņa pievēršanās fotogrāfijai - formai, kura izmantota arī viņa romānos.Kondrots latviešu lasītājiem nav nepazīstams - 2000.gadā pieejams kļuva viņa pirmais romāns Čūskas skatiens (1981), vismaz četrdesmit valstīs izdots teksts par grūti novelkamo robežu starp meliem un patiesību, morāli un bezatbildību. Par tām vērtībām, kuras, valodā un tekstā izteiktas, izspraucas ārpus radīšanas laika un vietas nosacījumiem un kļūst par cilvēces apziņas aprādītājām. Kondrots to dara, vēstures un mitoloģijas motīvus brīvi jaucot ar fantāzijā radītiem tēliem, dodot lasītājam vaļu domāt par maģijas esamību ikdienā un sirreālisma klātbūtni tās radīšanā.Ģimenes stāstsLai arī grāmatas Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu tēma ir līdzīga pirmajā romānā apcerētajai, šoreiz Kondrota rakstniecības izsmalcinātajā formā un struktūrā izklāstīts ģimenes stāsts, bībeliskās upura un slepkavas attiecības, šo lomu nepastāvība un maiņa (atsauce uz Bībeles tekstu jau grāmatas virsrakstā). Jaunākajā romānā šķietami brīvi tiek jaukts tagadnes un pagātnes laiks, bet šķietami tāpēc, ka maģiskā esamība nepieprasa noturīgu laika dimensiju. Tāpēc autors izvēlējies reti lietoto (arī sarežģīto) otrās personas vēstījumu, tā veidodams anonīmus, ārpus laika esošus monologus, savpatnu tagadnes vēstījumu, tēlu sarunas, kā arī dialogus, uzrunājot mūs un sava romāna tēlus uz "jūs".Romāns notiek vairākos vēstījumu mikrolīmeņos (autors, tēli un lasītājs) un laikos (autora, lasītāja un tēlu tagadne un pagātne), kur paralēli Heroldam kā vienam no romāna galvenajiem tēliem darbojas Magnus Etāna un viņa dzīves stāsts, kurš nebūtu iespējams bez autora un lasītāja līdzdalības. Viss sākas ar vecā vīra Etānas nāvi, kurš jau izsenis ieradies Sniegavijā uz palikšanu. No šī punkta tad arī tiek pavēstīts viņa dzīves stāsts. Bet sākumā liktais nāves fakts un aina ir tikai atskaites punkts, pēc kura seko tukšums, nevis reālistiskajai mākslai raksturīgā nepieciešamība iepazīstināt ar personāžu, viņa nākotni vai pagātni pēcāk vēstījuma centrā turot. Tekstā nav dokumentāru vietas nosaukumu, vien nojaušams, ka Etānas dzīve ritējusi XX gs. pirmajā pusē, tomēr norādes metaforu veidolā (armija "nakts saimnieki") vedina domāt par komunismu, kam tik pakļāvīgi ļaujas Magnus ģimenes locekļi. Savukārt Magnus veidotais, varavīksnei līdzīgais tilts sasaucas ar Dieva derības simbolu, kuram jāsabrūk, lai dēls Kondrāts to celtu no jauna, lai savas brīvības alkās nogalinātu brāli Dovīdu.Kas rada maģiju?Kondrots atkāpjas nosacītā pagātnē, lai paralēli sadrumstalotam sižetam un mudžumam kultūrvēsturisku atsauču rādītu savu domu plašumu, un neaizmirst par detaļām. Māka radīt vispārinājumu un tajā pašā laikā izmantot izteiksmīgas detaļas - tas veido autora rakstniecības unikalitātes pamatu. Tieši tāpēc apjomīgos teikumos vērptais vēstījums rada precīzus tēlus, nenošķirot primāro no sekundārā, piemēram, teikuma fragments par jau mirušā Etānas vistām: "Kārnās vistas klupa virsū jūsu pagalmiem, vajāja un knābāja jūsu suņus un kaķus, maitāja dzīvi jūsu zosīm, pīlēm, tītariem un jūsu vistām, aprija visu, kas nonācis to redzeslokā, gāzās virsū jūsu katliņiem, terorizēja jūsu virtuves, un jūs griezāt zobus, atraduši izknubinātos sierus un pieķēzīto krējumu, atraduši biezpienu un sviestu, ko samīdījušas šo nolādēto harpiju kājas, jūs slaucījāt asaras, nokabinādami no spārēm luņķus un kuņģadesu, kuru izcaurumojuši sasodīti cietie un asie knābji, jūs eksplodējāt no trakām dusmām, kad noskaidrojās, ka klimpiņa, ko esat izmakšķerējis no šķīvja un raidījis mutē, nebūt nav klimpiņa, ka tas ir nobālējis vistu sūds..." (40.lpp.) Tā vien šķiet, ka daudzas no romāna nodaļām ir viena elpas vilciena garumā izturētas.Valodas stila virtuozitāte un teksta struktūras sarežģītība ļauj domāt par Kondrota romānu Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu kā lielisku intelektuālās prozas paraugu, pierādījumu tam, ka valodā radītu vispārinājumu un maģiju iespējams lieliski apvienot ar nelineāru, bet intriģējošu sižetisku vēstījumu.