Uz Londonu nu jau vairākus gadus braucu pavisam droši arī tad, ja mans tīkotais koncerts ir izpārdots krietni iepriekš. Esmu dabūjis biļetes tieši pirms koncerta pie ieejas gandrīz bez uzcenojuma gan uz Sigur Ros, gan uz Razorlight un Džārvisu Kokeru. Spekulanti tieši pirms koncerta nolaiž cenu, jo nevēlas zaudēt arī biļešu oriģinālcenu. Jo iepriekš ir jau uzvārījušies, pārdodot vienam otram steidzīgajam un garantijas alkstošajam pie pašas metro stacijas biļetes par trīskāršu cenu./>
Internetā vairākus mēnešus pirms 10.aprīlī gaidāmā izpārdotā Portishead koncerta Londonā biļetes tika piedāvātas par cenām, kas svārstījās no 100 līdz 200 mārciņām. Pamazām jau zaudēju cerības un domāju, ka šis koncerts man ies secen, bet nekā — stundu pirms sākuma pirmie spekulanti man piedāvā biļetes par simts mārciņām. Jau tuvojoties Hammersmith Apollo, cena nokrīt līdz 80. Šis pārdevējs ir neatlaidīgs un jautā, vai biļetes patiešām ir vajadzīgas. Jā, protams! Viņa nākamais piedāvājums ir divas biļetes par simtčetrdesmit mārciņām. Tas mums neder. Džeks izvelk kalkulatoru un uz tā sāk kaut ko rēķināt, kā rezultātā viņam izdodas mums “uztaisīt” ļoti īpašu cenu – simtdivdesmit piecas mārciņas par divām biļetēm. Joprojām ne. Kad saku, ka vēlos pirkt katru biļeti par 30 mārciņām, tirgotājs nekur prom neiet, bet ir tuvu izmisumam - viņš sāk skaidrot, ka vēl nolaižot cenu, zūd jēga šeit stāvēt un tirgot biļetes, jo viņš tās ir iegādājies par 35 gabalā. Ak šitā? Apskatu biļetes – to cena patiešām ir 32 un nevis 20 mārciņas kā parasti, un mēs vienojamies par simtu paņemt abas. Tirgotājs ir apmierināts, novēl jauku koncertu un tas patiešām ir fantastisks – viens no labāk />ajiem, kāds dzīvē pieredzēts, bet ne par to šoreiz ir stāsts. Pēc nepilnas nedēļas ir The Breeders. Biļetes oriģinālcena – 17,50, bet tās arī ir izpārdotas. Piedāvājums ir no 40 līdz 50. Trīs angļu puiši, kuriem ir tikai viena biļete, arī nevēlas spekulantiem atdot 40. Viņi pārdod man vienīgo savējo par 20 un dodas mājās. Mums vajag otru. Vēl piecpadsmit minūtes, saņurcīto banknošu un monētu daudzkārtīga pārskaitīšana manā rokā plus skumīga, raudienam tuva sejas izteiksme, un spekulants, pa pusei nikns, mums atdod biļeti par 25 mārciņām. Lūk, pusstundu ilga mīņāšanās ne visai siltajā aprīļa Londonā kluba Koko priekšā arī ir sava veida darbiņš, ja ar to var nopelnīt pārdesmit naudiņas. Un neapmeklējamu koncertu patiešām nav. Ir tikai bailes dzīvot bez garantijām. />