Veclaicenes apgabala tilti

undīn,davai koļījies--VISI TAK ZIN KA TEV RECENZIJA BIJ JĀUZCEP VIENĀ NAKTĪ ,JO KOLĒĢIS BIJ ATSTĀJIS TUKŠU LAUKUMU LAPELĒ!!!!!

Pilnīgi piekrītu raksta autorei. Ļoti stiepta, garlaicīga un nepārliecinoša izrāde ar dažiem jautriem brīžiem Sņežanas vīra izskatā. Jau pašā sākumā nav saprotamas abu galveno varoņu attiecības, īpaši no Sņežanas puses, līdz uzzinam, ka iepriekšējo nakti tie pavadījuši kopā. Tālākais ir jau banāls situācijas risinājums. Bet izrādes beigās iznāk tāda mūsdienu Annas Kareņinas versija.

Citāds skatījums: tieši tas, ka aktieri bija ieturēti savu iekšējo pārdzīvojumu ārējā eskalācijā, ļauj, pat liek, klātesošajiem ar lielāku uzmanību un personisko izjūtu uztvert stāstu. Nedomāju, ka, lai saprastu, ka ir skumji, vienmēr jāraud. Šoreiz neizvērstais teksts liek katram pašam aizdomāties, nojaust, veidot savu emocionālo piepildījumu. Un tas uzrunā. Šāda pieeja rada skatītājam iespēju sajust pietāti pret viņa individuālo emocionālo bagātību un unikalitāti.

Ja jau galveno balvu gribam saukt par "Granprix", tad nesalīdzināmi labāk to ir darīt pariezi: vai nu "Grand prix" vai arī transliterējot uz "gran prī".

otrais padarija par pirmo trešo, un tā vilka acs - otrajā piemiedza pirmajai! you

Jautājums Undīnei - kāda tad likās izrāde ar otro sastāvu?