Kā informēja Ventspils tiesas pārstāve Dace Grauziņa, šajā krimināllietā cietušo statuss ir četriem vīriešiem, no kuriem jaunākais dzimis 1990.gadā, bet vecākais – 1953.gadā. Bijušais centra darbinieks ir kāds 1973.gadā dzimis vīrietis, kurš apsūdzēts par seksuālu darbību veikšanu un mēģinājumiem veikt šādas darbības ar centra klientiem, izmantojot viņu bezpalīdzības stāvokli, laika posmā no 2012.gada jūlija līdz 2015.gada novembrim. Vīrietis apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 160.panta 1.daļas un 2.daļas par seksuālām darbībām, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo. Saskaņā ar KL 15.pantu vīrietis apsūdzēts arī par šādu darbību mēģinājuma epziodēm.
Krimināllieta Ventspils tiesā tiek izskatīta slēgtā tiesas sēdē, līdz ar to par tās izskatīšanas gaitu tiek sniegta ierobežota informācija. Iepriekšējā sēdē tika sāktas tiesas debates, ko plānots turpināt 11.aprīlī. Kā pieļāva Ventspils tiesas pārstāve, drīzumā varētu nolasīt spriedumu. Ne Ventspils tiesā, ne Ventspils prokuratūrā aģentūrai LETA neizpauda, kādu sodu apsūdzētājam prasa piespriest prokurors, savukārt laikraksts Ventas Balss ziņo, ka apsūdzētajam tiek prasīts piemērot brīvības atņemšanu uz 13 gadiem. Atsaucoties uz cietušā advokāta Edmunda Dadža teikto, laikraksts arī ziņo, ka apsūdzētais jau ir bijis vairākkārt sodīts par līdzīgu noziegumu – pēdējo reizi 1999.gadā, kad cietušais bijis nepilngadīgs jaunietis, vīrietim piespriesta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem.
Nodibinājuma Alternatīvās aprūpes centrs Žēlsirdības māja valdes priekšsēdētāja Tatjana Bražņika aģentūrai LETA atzina, ka ir zinājusi par sava bijušā darbinieka iepriekšējo sodāmību, taču ticējusi un joprojām vēloties domāt, ka cilvēks spēj mainīties. Viņai par to esot smagi runāt, jo bijušo darbinieku uztverot kā pašas dēlu. "Ļoti pārdzīvoju, ja tā ir taisnība. Joprojām tam negribu ticēt," atzina Bražņika. Desmit gadu laikā viņai neesot bijis nekādu aizdomu, ka vīrietis varētu būt veicis darbības, kurās viņš tiek apsūdzēts. Neko, kas varētu modināt šādas aizdomas, viņai neesot stāstījuši ne krimināllietā par cietušajiem atzītie, ne citi centra klienti. Arī Bražņikas vīrs, kurš pirms dažiem gadiem aizgājis mūžībā, neesot ievērojis neko aizdomīgu. "Viņš bija virsnieks un ļoti labi pazina cilvēkus. Ja kaut kas būtu bijis, viņam to vajadzēja pamanīt," uzskata Bražņika.
Iesniegumu policijā esot uzrakstījis kāds bijušais centra klients – jauns vīrietis, ar kuru apsūdzētais konfliktējis. Pēc centra vadītājas teiktā, abiem esot patikusi viena meitene, un viņu starpā bijuši arī citi konflikti. Centra vadītāja pieļauj, ka šo iemeslu dēļ bijušais darbinieks ticis apmelots.
Kā liecina nodibinājuma Alternatīvās aprūpes centrs Žēlsirdības māja mājaslapa, organizācijas mērķis ir veicināt bērnu namu un internātskolu bijušo jauniešu invalīdu ar intelektuālās attīstības traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, attīstīt un pilnveidot viņu sociālās prasmes, motivāciju patstāvīgai dzīvei un izglītībai. Žēlsirdības mājas klienti ir bērnu namu un speciālo skolu absolventi – invalīdi no bērnības ar intelektuālās attīstības traucējumiem pēc pilngadības sasniegšanas. Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu reģistrā Žēlsirdības māja reģistrēta kā sociālo pakalpojumu sniedzēja grupu māja (dzīvoklis).