Viņš stāstīja, ka valdība šodien nepieņēma nekādu lēmumu attiecībā uz KVV Liepājas metalurga saistībām. Taču uzņēmums tika aicināts līdz šā gada 1.martam izstrādāt restrukturizācijas plānu.
Āboliņš stāstīja, ka Liepājas metalurgs joprojām runā par valsts palīdzību elektrības rēķinu samazināšanā, dzelzceļa tarifiem utt. Taču, pēc Valsts kases pārvaldnieka teiktā, valsts atbalsta iespējas uzņēmuma ir zināmas, tāpēc patlaban vienīgais sarunu temats ir par naudas samaksas grafiku.
"Lai tiktu līdz grafikam, mums ir jāzina, kā uzņēmums pārstrukturēs darbību, lai varētu samaksāt kreditoriem," uzsvēra Āboliņš.
LETA jau ziņoja, ka, nesagaidot kopš pagājušā gada nogales kavēto maksājumu Liepājas metalurgs, valsts sākusi piedzīt naudu, realizējot ķīlas.
KVV Liepājas metalurgs nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tāpēc šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu - Krievijas Alfa bank garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tādējādi atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro.
Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai UniCredit. Valsts tikko piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo KVV Liepājas metalurgs esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Tomēr Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.
Metalurga valdes loceklis Igors Talanovs iepriekš norādīja, ka pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus.
Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot KVV Liepājas metalurga saistības pret valsti. Liepājas metalurgs uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.
Ceturtdien, 28.janvārī, KVV Liepājas metalurgs uz laiku apturēja ražošanu. Kā skaidro Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai. "Tuvākā laika prognozes liecina par tirgus pieprasījuma samazināšanos aptuveni par 10%, tādēļ pieņēmām lēmumu izejvielu iegādi īslaicīgi pārtraukt," skaidroja Talanovs. Šāds solis, pēc uzņēmuma aprēķiniem, ļauj samazināt KVV Liepājas metalurga iespējamos zaudējumus februārī par 600 000 eiro.
Valsts kases pārstāve Eva Dzelme aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka Valsts kase ir informēta par situāciju KVV Liepājas metalurgā un iestāde neredz satraukumam pamatu. "Šī nav pirmā reize, kad savu apsvērumu dēļ uzņēmums tā rīkojas," teica Dzelme.