Madonas novadā šodien pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā ir nobalsojuši 808 cilvēku jeb 3,28% no kopējā balsstiesīgo skaita.
CVK pārstāve Laura Zaharova aģentūrai LETA sacīja, ka šodien iepriekšējā balsošana noritēja mierīgi un līdz šim CVK nav saņemtas sūdzības, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Salīdzinājumam iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017.gadā šajos vēlēšanu apgabalos ietilpstošajās pašvaldībās divās iepriekšējās balsošanas dienās bija nobalsojuši 4,09% vēlētāju. Vienlaikus jāņem vērā, ka atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, šogad ir ilgāks laiks atvēlēts iepriekšējai balsošanai, kā arī Madonas novadā 31.maijā nenotika iepriekšējā balsošana.
Līdz plkst.16 nobalsot bija iespējams 732 vēlēšanu iecirkņos, bet Madonas novada 24 vēlēšanu iecirkņos iepriekšējā balsošana turpinājās līdz plkst.20. Atšķirīgs darba laiks noteikts pēc tam, kad bija neskaidrība, vai šajā novadā vēlēšanas vispār notiks pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma attiecībā uz blakus esošajiem novadiem.
Augstākā aktivitāte ir novērota Latgalē, kurā savu izvēli ir izdarījuši jau 6,17%, jeb 10 852 velētāju. Nedaudz mazāka aktivitāte ir vērojama Vidzemē, kur savu izvēli, ieskaitot Madonas novadu ir izdarījušie 24 649 velētāju jeb 6,24% no kopējā velētāju skaita.
Kurzemē iepriekšējā balsošanas dienās piedalījušies 5,22%, jeb 9596 vēlētāju, bet zemākā aktivitāte tika novērota Zemgalē, kur savu izvēli pie urnām divās dienās ir izdarījuši 4,79%, jeb 10 028 vēlētāju.
Latgalē augstākā aktivitāte biju Preiļu un Ludzas novados. Preiļos savu izvēli ir izdarījuši 1186 cilvēki jeb 8,16% no kopējā balsstiesīgo skaita, bet Ludzas novadā savu izvēli izdarījušu 7,94%, jeb 1448 cilvēki.
Vidzemē augstākā interese tika novērota Saulkrastu novadā, kur savu izvēli izdarījuši 9,88%, jeb 764 velētāju. Toties Kurzemē augstākā velētāju aktivitāte bija Ventspilī, kur savu balsi divās dienās atdevuši 1407 cilvēku jeb 6% no kopējā balsstiesīgo skaita.
Savukārt Zemgalē savu izvēli pie urnām izdarījuši 1209 cilvēku jeb 5,42% kopējā balsstiesīgo skaita.
Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā, 31.maijā, savu izvēli pie vēlēšanu urnām izdarīja 15 614 cilvēki jeb 1,66% no kopējā balsstiesīgo skaita.
Kā aģentūru LETA informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova, iepriekšējā balsošana turpināsies arī piektdien, 4.jūnijā no plkst.13 līdz plkst.20. Savukārt Madonas novadā 4.jūnijā iepriekšējā balsošana notiks no plkst.11 līdz plkst.20. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā, 5.jūnijā, būs no plkst.7 līdz plkst.20.
Vēlēšanas notiks 40 pašvaldībās jeb vēlēšanu apgabalos - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 34 novados, kuros jāievēlē 664 deputāti. Piemēram, jaunveidojamais Dienvidkurzemes novads ir viens vēlēšanu apgabals, un šī novada vēlētāji var balsot jebkurā sev tuvākajā iecirknī vēlēšanu apgabala robežās.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn. Tāpat vēlēšanas nenotiks Rēzeknes novadā, kur tās ir apturētas saistībā ar ST spriedumu, kas atceļ Varakļānu pievienošanu Rēzeknes novadam.
Iespēju balsot iepriekšējās balsošanas laikā īpaši aicināti izmantot vēlētāji, kuri ir Covid-19 riska grupā, jo iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņos parasti ir mazāks balsotāju skaits.
Lai mazinātu vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem balošanas iecirkņos būs jāievēro drošības pasākumi - jāietur divu metru distanci, jādezinficē rokas, jāvelk sejas maska, kā arī ieteicams lietot savu pildspalvu. Ja vēlētājam tās nebūs līdzi, tad vienreizlietojamo sejas masku un pildspalvu varēs saņemt iecirknī. CVK norāda, ka vēlētājam seja būs uz brīdi jāatsedz, uzrādot pasi vai personas apliecību.
Attiecībā uz maskas izmantošanu izņēmums būs personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, kā arī vēlētāju bērni līdz septiņu gadu vecumam.
Vēlēšanu iecirknī pēc iespējas tiks nodrošināta vismaz divu metru distance starp vēlētāju reģistrācijas galdiem, vēlēšanu kabīnēm un aizslietņiem, kā arī būs noteikts maksimālais apmeklētāju skaits iecirknī, atvēlot uz balsotāju četru kvadrātmetru lielu platību. Ja pie vēlēšanu iecirkņiem veidojas rinda, balsotāji aicināti rindā stāvēt ārpus iecirkņa svaigā gaisā, lai mazinātu saslimšanas ar Covid-19 risku.
Lai vēlētājs varētu nobalsot, viņam kā balsošanas dokuments jāuzrāda pase vai personas apliecība. Vēlētājs var balsot jebkurā konkrētās pašvaldības vēlēšanu iecirknī un šāda iespēja tiks nodrošināta, izmantojot elektronisko tiešsaistes reģistru.
Reģistrējot vēlētājus elektroniskajā tiešsaistes reģistrā, iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks ar viedierīci noskenēs vēlētāja pases vai personas apliecības svītrkodu vai QR kodu, un pārliecināsies, ka vēlētājs ir iekļauts attiecīgās pašvaldības vēlētāju sarakstā un vēlētāju reģistrā jau nav atzīmes par viņa piedalīšanos vēlēšanās. Sistēmā balsotājs tiks atzīmēts elektroniskajā vēlētāju sarakstā, savukārt iecirkņa komisijas darbinieks ziņas par vēlētāju papildus ierakstīs papīra balsotāju sarakstā, kur vēlētājam būs jāparakstās par vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmju saņemšanu.
Saņemot balsošanas materiālus, CVK iesaka vēlētājiem pārliecināties, vai uz vēlēšanu aploksnes ir attiecīgā iecirkņa zīmogs un vai ir izsniegtas visas attiecīgā vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu zīmes. Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šogad vēlēšanu zīmēs tiks drukāts kandidātu saraksta numurs, kuru noteica izlozē.
Vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai atzīmēt ar plusu kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, un izsvītrot tos, kuru ievēlēšanu neatbalsta.
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri bija reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (7.martā). Tāpat balsot varēs tie, kuri jau iepriekš būs piereģistrējušies kā attiecīgajā pašvaldībā piederoša nekustamā īpašuma īpašnieki.
Savas pašvaldības jeb vēlēšanu apgabala iecirkņus ikviens vēlētājs var noskaidrot CVK mājaslapā "www.cvk.lv" sadaļā "Vēlēšanu iecirkņi", norāda CVK pārstāve. Savukārt savu vēlēšanu apgabalu iespējams noskaidrot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumā "Vēlēšanu apgabala noskaidrošana". Uzziņas par vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētājs reģistrēts vēlēšanām, var saņemt arī, zvanot CVK uzziņu tālrunim.
CVK uzziņu tālrunis 67049999 strādā šodien no plkst.9 līdz plkst.20, 4.jūnijā un 5.jūnijā - no plkst.7 līdz plkst.24.
Vēlētāji var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nebūs iespējams nokļūt vēlēšanu iecirknī, un vēlēšanu laikā viņi atradīsies sava vēlēšanu apgabala teritorijā. Pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā var arī vēlētāji, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā saistībā ar Covid-19, un slimojošu personu aprūpētāji.
Pieteikt balsošanu atrašanās vietā no šodienas varēs vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu iecirkņu darba laikā. Savukārt, ja ir iespēja iesniegumu parakstīt ar drošu elektronisko parakstu vai nosūtīt pa pastu, to var iesniegt arī pašvaldības vēlēšanu komisijai. Uzticības persona var arī aizpildīt un iesniegt pieteikumu vēlētāja vārdā.
Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties CVK tīmekļvietnē "
Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs.
CVK arī skaidro, ka, ja kādu tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams izmantot tiešsaistes vēlētāju reģistru, vēlētāji varēs nobalsot reģistrācijas aploksnē. Vēlētāju ierakstīs atsevišķā balsotāju sarakstā, kurā vēlētājs parakstīsies par balsošanas materiālu saņemšanu. Vēlētājam kopā ar vēlēšanu aploksni un zīmēm tiks izsniegta vēl viena aploksne - reģistrācijas aploksne, uz kuras būs vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Pēc tam, kad izvēle izdarīta, vēlētājam anonīmā vēlēšanu aploksne ar balsojumu būs jāievieto reģistrācijas aploksnē. Reģistrācijas aploksne būs jānodod iecirkņa darbiniekam pie vēlēšanu kastes, kurš to apzīmogos ar iecirkņa zīmogu un iemetīs vēlēšanu kastē, skaidro CVK.
Tiešsaistes vēlētāju reģistra darbībai atjaunojoties, vēlēšanu komisija pārbaudīs, vai vēlētājam ir tiesības balsot attiecīgajā vēlēšanu apgabalā un vai balsojums jau nav reģistrēts citā iecirknī. Vēlētāju reģistrā atzīmēs, ka vēlētājs nobalsojis attiecīgajā vēlēšanu iecirknī, balsotāju sarakstā atzīmēs, ka balsojums ir derīgs, un to pieskaitīs. Ja vēlētājs pa šo laiku būs nobalsojis citā iecirknī, balsojums tiks dzēsts un netiks līdzskaitīts.
Lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams veikt epidemioloģisko izmeklēšanu un brīdināt vēlētājus, kuri varētu būt bijuši saskarsmē ar Covid-19 inficētu personu, reģistrējot vēlētājus vēlēšanu iecirkņos, balsotāju saraksta veidlapā tiks norādīts aizpildīšanas laiks.
Vēlēšanu sagatavošanā ir saņemts veselības ekspertu ieteikums neizmantot vēlēšanu kabīnes ar auduma aizkariem, jo aizkari ir virsma, kurai vēlēšanu laikā pieskaras liels skaits cilvēku un kuru nav iespējams atbilstoši dezinficēt. Tāpēc balsošanas aizklātumu šajā gadījumā paredzēts nodrošināt, izkārtojot kabīnes un aizslietņus ar ieeju pret sienu vai pret blakus esošās kabīnes vai aizslietņa slēgto daļu.
CVK norāda, ka par vēlētāju gribas prettiesisku ietekmēšanu, tajā skaitā balsu pirkšanu, kā arī apzināti nepareizu balsu skaitīšanu jāziņo Valsts Drošības dienestam, zvanot uz telefonu 67208964 vai rakstot e-pastu uz "[email protected]". Ja iespējams, pārkāpums jādokumentē, to ierakstot, nofotografējot vai nofilmējot.
Par aģitācijas pārkāpumu vēlēšanu iecirknī vai 50 m no ieejas iecirknī jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, skaidro CVK.