Lapas izžuvušas, koks nokaltis, bet zied, tā par septembra beigās uzziedējušo zirgkastaņu Jelgavā portālam zz.lv ziņoja vietējie iedzīvotāji.
Jāatgādina, ka šogad vasaras beigās Jelgavā uzziedējis ceriņš, bet Salgales pagastā – ābele un bumbiere. Speciālisti to skaidro ar krasām laikapstākļu maiņām.
Jau rakstīts, ka zirgkastaņas Jelgavā un citur bojā mīnējošās kodes. Mazā kukainīša kāpuriem ir tāda apetīte, ka jau augustā zirgkastaņas vainags ir noēsts brūns. Augu aizsargiem nākas padoties rijīgo kožu priekšā, jo lielus kokus ar indēm smidzināt būtu dārgi un bezjēdzīgi. Kaitēkļu invāzija pāris gados pārņēmusi visu Eiropu.
Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Inta Jakobija teic, ka mūsu augu aizsargu redzeslokā mīnējošās kodes nonākušas pirms pāris gadiem.
Zirgkastaņas mīnējošajai kodei ir būtiska dzīves cikla sastāvdaļa. Kad jūlijā lapas sāk brūnēt, tas nozīmē, ka izšķīlušies tajās iedētie kožu mazuļi, kas barojas un izalo lapas, tajās pārtraucot dzīvības procesus. Vasaras otrajā pusē lapas nobirst, kožu kāpuri kļūst par kūniņām, pārziemo lapās. Pavasarī no tām izlido nākamā kožu paaudze, kuru galvenais dzinulis ir vairoties, un kastaņu lapās atkal tiek sadētas oliņas.
Dabai draudzīgākais līdzeklis cīņā pret kodēm ir lapas savākt, apbērt ar 15 – 20 centimetru augsnes slāni, zem kura kompostēšanās laikā lapas sakarsīs un kūniņas ies bojā. Tādu kaudzi neatver vismaz līdz maijam, kad izlido kodes. Svarīgi, lai tiktu savāktas visas kastaņu lapas – kodes tālu nelido, taču ar vēju pārvietojas sausās lapas ar kūniņām, uzsver speciāliste. Tomēr lielā invāzija Eiropā mazina cerības, ka kodes izdosies uzveikt.