Ekskavatora vadītājs Jānis Krauze stāsta, ka svečturi pamanījis, rokot tranšeju lietus kanalizācijai iepretī ēkai Lielajā ielā 1, kur atrodas studentu kopmītne. Ievērojot likumu, viņš atradumu nodevis arheoloģei Madarai Petrovai, kas uzrauga būvobjektu. Dažus metrus tālāk pašā vecā gada nogalē atraktie cilvēka kauli nodoti ekspertīzei policijā. "Kauli visdrīzāk ir no apbedījumiem, kas atradās pie Sv.Trīsvienības baznīcas. Taču svečturis varēja stāvēt, piemēram, uz kamīna kāda turīga jelgavnieka mājā, kas nodegusi Otrajā pasaules karā. Čuguna svečturī Bīdermeijera stilā attēlota sengrieķu vai romiešu sieviete ar augšup paceltu roku, kurā, iespējams, tika ievietota svece. Svečtura pamatni grezno vīnogu ķekari un lapas," skaidro M.Petrova. Latvijas Universitātes Vēstures institūta direktors G.Zemītis piebilst, ka Bīdermeijera stils Eiropā bija izplatīts 19. gadsimtā pēc Napoleona kariem, kad cilvēki bija noilgojušies pēc skaistām mājas lietiņām.
Kopš septembra, kad Raiņa ielas un J.Čakstes bulvāra rekonstrukcijas darbos tiek veikta arheoloģiskā uzraudzība, par vērtīgāko atradumu vēsturnieki uzskata vairāk nekā trīssimt gadu seno, iespējams, no priedes koka veidoto, ūdensvadu. Tam tiks veikta dendrohronoloģiskā ekspertīze. Ūdensvada shēma radīs iespēju izpētīt, kā Jelgava tika būvēta. Rekonstrukcijas darbos visai bieži tiek atrastas trauku lauskas, porcelāna pīpes kāti, kaltas naglas un citi pagājušo gadsimtu liecinieki.