Pašvaldību vadītāji: Būtu nepieciešams būvnieku melnais saraksts

Rēzeknē 1. vietā jāliek Bartaševiču klāna uzņēmumi...

Pasūt'\itājiem spējīgāti Tehniskie uzraugi jāizvēlas un tad jau saregulēsies darbi paši par sevi.

piekrītu,ka savējos vajag lobēt,bet ,protams ,ar stingrām kvalitātes prasībām.Konkursi jāvērtē speciālistiem un ,,saimnieciski zemākās cenas"'jāizliedz,lai pēc tam nebūtu valstiski atļautās nejēdzības. Cik dzirdēts viena savējā firma tāpēc tieši Cēsīs tiek turēta lielgabala šāviena attālumā no celtniecības . Kā redzams tai pašai firmai atkal problēmas Krimuldā. Pirms konkursa būtu paprasījuši vēl Madonā,Rīgā,arī Līgatnē.Visur slavenas tiesvedības.Lai nu nabaga jūrmalnieki Ķemeros neuzkāpj uz vēcā grābekļa!

Piemēram Slovēnījā ja sataisa ziepes utt konkursos vari nerādīties tuvākos trīs gadus, tas viņiem ir standarta nolikumā iešūts. Ta kā ar tām ES direktīvām var iet ieskrieties!

Uzņēmēju «melnā saraksta» veidošana gan būtu pretrunā ar ES direktīvām. ----------------- Melo atkal. Neviena ES direktīva neaizliedz 'melnā saraksta' izveidošanu. Jautājums tikai kā sarakstu veido un ko ar to dara. Saraksts var būt oficiāls, piemēram, par konstatētajiem profesionālajiem pākāpumiem. Var būt arī tīri neoficiāls, tad pašvaldībām pašām jābūt gudrām, lai konkursu rezultātus 'uzlabotu' un neparakstītu līgumu ar tiem uzņēmumiem.

Lūk galvenie iemesli,kāpēc tā ir: 1)konkursi"par zemāko cenu"kas, pēc būtības, ir mēģinājums nopirkt mersedesu,samaksājot kā par zaporožecu. Zemākā cena nozīmē mazāk kvalificētu darbaspēku,zemākas kvalitātes apšaubāmas izcelsmes materiālus un tehnoloģiskās iekārtas,nodokļu nemaksāšanu,darbu tehnoloģiju neievērošanu,darba drošības pārkāpumus,termiņu pārkāpumus utt.Ekonomiski izdevīgākais piedāvājums nebūt nav zemākā cena,bet gan vesels parametru kopums.Galvenie nozīmīguma secībā: piedāvājuma atbilstība būvprojektam un pasūtītāja izvirzītajām prasībām, sertificētu atbilstošas kvalitātes materiālu pielietošana,konkrētu tehnoloģiju pielietošana,cena,būvdarbu termiņi,garantijas.Zemākās cenas piekritēji nekad nav aizdomājušies arī par faktu,ka daļa no tās „dārgākās cenas” taču tāpat caur nodokļiem atnāk atpakaļ valstī. Šie "zemākās cenas" konkursu rezultātā slēgtie līgumi bieži noved pie tā,ka oblektu nevar pieņemt dažādu neatbilstibu dēļ,daud ko jālabo,pat jāpārbūvē,līdz tiek panākts vismaz kaut kāds rezultāts.Vai kāds ir rēķinājis zaudējumus šādu darbību dēļ?Privātais uzņēmējs gan ātri aprēķina,kādus zaudējumus vinam rada katra diena,ja objekts nav nodots termiņā. 2) pašvaldību un valsts konkursu organizatori bieži nav spējīgi ne izvirzīt precīzas tehniskās prasības projekta stadijā,ne objektīvas prasības un kritērijus potenciālajam izpildītājam,ne objektīvi izvērtēt konkursu rezultātus. Kā sekas nekompetencei ir dažādas pilnīgi absurdas prasības, kā piemēram valodu zināšanas darbu vadītājam,10 gadu pieredze darbā ar tehnoloģijām,kuras vispār ir tikai 5 g.vecas, miljonu apgrozījums pretendentam uz darbu izpildi 50 000 apjomā un citas „pērles”. Var jau saprast,ka pašvaldību ķeizariņi konkursu nolikumus raksta par labu kādam savējam.Personīgi es nebūt neuzskatu,ka ir slikti tas,ka ,piemēram, Cēsu pašvaldība lobē savus vietējos būvniekus.Tur ir pat pozitīvs aspekts,jo strādā vietējie,nodokļi daļēji paliek uz vietas utt. Varētu pilnīgi legāli konkursa nolikumā rakstīt,ka līdzīgu pārējo rezultātu gadījumā priekšroka tiks dota vietējam,bet to,redz,nedrīkst. Vispār jau pareizi būtu konkursu izvērtēšanā piesaistīt arī būvniecības speciālistus,kuri momentā pateiktu ,kurš piedavājums ir reāls,kurš nē.Pašvaldības grāmatvedis redz tikai ciparu tāmes beigās. 3) pirmajā un otrajā punktā minēto iemeslu dēļ lielas problēmas rada nekvalitatīvi būvprojekti.Nu,ko var gribēt,ja pašvaldība būvprojekta izstrādei paredz 20% no šāda projekta reālās tirgus cenas.Protams,nekādi būvnormatīvi netiek pārkāpti,projekts tiek izstrādāts minimālajā apjomā,kas nozīmē to,ka nav precīzu tehnisko specifikāciju,detaļzīmējumu,darbu apjomu sarakstu.Tas savukārt atļauj būvniekam jebkuru projekta nepilnību izmantot par labu sev.Darba gaitā nereti rodas nepieciešamība mainīt risinājumus,papildināt projektu. Rodas neatbilstības apstiprinātajam ES naudas piesaistes projektam.Ķēdīte gara. 4)ir vēl viena absurda prasība ir tāda,ka būvprojektos un tehniskajās specifikācijās objektiem ar ES naudas piesaisti nedrīkst nemaz minēt konkrētu ražotāju materiālus,bet tikai norādīt tehniskos parametrus.Tā ,ka arī zinošam pasūtītājam nav iespēju nopirkt to,ko viņš grib.Elementārs piemērs: pasūtītājs grib savai mājai tieši RUUKI Monterrey jumtu,bet projektā to rakstīt nedrīkst.Jebkurš speciālists zin ,ka materiāla ražotājam ir gan nozīme.Šis ļoti vienkāršs piemērs,bet tādā veidā tiek liegta konkrētas izvēles iespēja arī daudz nopietnākās lietās.Būvnieks ar cipariem elementāri var pierādīt,ka nezināmas ķīniešu firmas ražota iekārta ir analoga Siemens ražotai.Uz iebūvēšanas momentu tā ir,bet to,ka tas ķīniešu izstrādājums labi,ja izturēs garantijas laiku,neviens vērā neņem.

Vajag arī būvdarbu vadītāju melno sarakstu, vai arī stingras prasības pret būvdarbu vadītāju un viņa profesionālo kompetenci ar visām atsauksēm no iepriekšējiem 10 būvobjektiem. Dažreiz arī būvprojekti (ja tādi vispār ir) ir ārpus visas profesionalās kompetences - objektos ar lielu cilvēku masas noslodzes režīmu tiek izvēlēti risinājumi un materiāli, kas atbilst dzīvojamās istabas noslodzes režīmam, tikai tāpēc, ka lēti (saimnieciski " izdevīgi" ) :)

zemākā cena arī ir novedusi pie šādas situācijas, un pati valsts veicina algu maksāšanu konvertā. ja konkursā uzvarētāju nosaka tikai pēc zemākās cenas, neparedzot ka cena veido tikai 80 procentus no uzvarētāja noteikšanas, bet pārējo novērtējumu sastāda, atsauksmes , pieredze, apgrozījums, sertificēto personu saraksts, algas līmeņa atbisltība vidējam nozarē, un vesela čupa kritēriju, kuri varētu atsijāt negodprātīgos uzņēmumus.

Kamēr pastāvēs pašreizējā konkursu sistēma, kur galvenais kritērijs ir zemākā cena, nekas nemainīsies.

Būtu nepieciešams pašvaldību vadītāju melnais saraksts. To, kuri nespēj slēgt līgumus ar normālām firmām un kontrolēt to izpildi.

Tas strādās tikai tad, ja tur būs nevis kaut kāds anonīms SIA-MIA, bet konkrēti to vadītāji.