Demogrāfiskās tendences, līdzīgi kā citām Latgales pilsētām, Daugavpilij ir negatīvas: pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits pilsētā samazinājies par vairāk nekā 30 900 cilvēkiem jeb 27%. Bērnu un jauniešu skaits līdz 18 gadiem sarucis krietni straujāk - no 26 000 līdz 15 400 jeb 41%. Turklāt, ieviešot centralizētos pamatskolas eksāmenus ar 5% robežu kā kritēriju uzņemšanai vispārizglītojošajās vidusskolās, potenciālais vidusskolēnu skaits varētu vēl vairāk sarukt uz to rēķina, kas pēc pamatizglītības iegūšanas turpinātu mācības profesionālajās skolās, kas Daugavpilī ir lielā skaitā un piedāvā dažādas specializācijas iespējas.
Pilsētas centrā autori aicina saglabāt Daugavpils Valsts ģimnāziju, 3.vidusskolu un 9.vidusskolu. Pēdējai nepietiekamā skolēnu skaita dēļ varētu pievienot Daugavpils Centra vidusskolu, tās skolas ēku Kandavas ielā nododot 3.vidusskolai, kam trūkst telpu. Visu šo skolu ģeogrāfiskais novietojums ir izdevīgs skolēnu uzņemšanai no citiem mikrorajoniem un novada.
Lai gan J.Raiņa 6.vidusskola atrodas Grīvā, Daugavas kreisajā krastā, tā ir pietiekami tuvu pilsētas centram, tāpēc skolas atrašanās vieta nevar būt šķērslis skolas reorganizēšanai par pamatskolu tās relatīvi zemā obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksa - 44,1% un mazā skolēnu skaita dēļ.
Jaunbūves mikrorajonā visaugstākie kvalitatīvie rezultāti ir Daugavpils Krievu vidusskolai – licejam, tās OCE indekss - 77,6% ir otrs labākais valstī un labākais ārpus Rīgas. Šī skola noteikti būtu jāattīsta. Relatīvi sarežģītāka situācija ir ar J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāziju, kura darbojas uz Latvijas un Polijas starpvaldību līguma pamata un kuras pastāvēšanu līdzfinansē Polijas valdība. Šajā skolā vidēji ir viena klase katrā vecuma grupā, tādēļ vidusskolas posma pastāvēšana augsto izmaksu dēļ nav pamatota. Lai panāktu vienošanos ar Polijas pusi skolas reorganizācijai par pamatskolu, pētnieki piedāvā audzēkņiem turpināt izglītoties Valsts ģimnāzijā vai 12.vidusskolā, papildus nodrošinot iespēju padziļināti arī vidusskolas posmā apgūt poļu valodu un kultūru.
10.vidusskola nepietiekamā skolēnu skaita un relatīvi zemā OCE indeksa dēļ būtu reorganizējama par pamatskolu.
Pētījuma autori aicina saglabāt arī 12.vidusskolu, kurai ir pietiekami augsts OCE indekss. Turklāt šajā vidusskolā jau patlaban mācās apkārtējo novadu bērni un turpmāk šis skaits varētu palielināties. Tā būtu alternatīva tiem skolēniem, kam valsts ģimnāzijas prasības ir par augstām.
17.vidusskola pašlaik izceļas ar vienu no viszemākajiem OCE indeksiem valstī. To lielā mērā var skaidrot ar tās īstenoto neklātienes programmu, tai skaitā ar ieslodzījuma vietās esošo izglītošanu, jo 87% jeb 404 no 465 vidusskolēniem mācās tieši šajā programmā, kur tradicionāli vērojams zems kārtotāju īpatsvars, jo lielai daļai pieaugušo audzēkņu ir atbrīvojumi no eksāmenu kārtošanas veselības problēmu dēļ, kā arī zema motivācija kārtot eksāmenus, jo nav mērķis turpināt mācības augstskolā. Īstenojot neklātienes un vakara izglītības reformu, šo programmu realizēšanu paredzēts nodot profesionālajām skolām, bet tas nozīmē, ka 17.vidusskolu būtu jāreorganizē par pamatskolu.
Jaunbūvju mikrorajonā blakus atrodas 13. un 15.vidusskola. Katrai no šīm skolām ir sava specifika - 13.vidusskola ir ar mūzikas novirzienu, bet 15.vidusskola - valstiski nozīmīgāku datorzinību novirzienu. Pētījuma autori, izvērtējot situācijas specifiku, uzskata, ka šīs skolas jāapvieno, saglabājot abas pilsētai būtiskās programmas, kas būtu jāīsteno vienuviet. Telpu trūkuma dēļ sākumskolas klases varētu atrasties pašreizējās 15.vidusskolas telpās kopā, bet 13.vidusskolas telpās izglītoties varētu skolēni pēc 6.klases.
Jaunās Forštates mikrorajonā esošo 16.vidusskolu pētījuma autori aicina reorganizēt par pamatskolu tās salīdzinoši zemā OCE indeksa un pašreizējā vidusskolēnu skaita dēļ, kā arī sakarā ar bažām par skolas iespējām piesaistīt vairāk skolēnu.
Straujās depopulācijas, nepietiekamā vidusskolēnu skaita un zemā OCE indeksa dēļ Salienas vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu. Paredzēts, ka lielākā daļa vidusskolēnu mācības varētu turpināt kādā no skolām Daugavpilī un tikai četri skolēni no Kaplavas un Salienas pagasta austrumdaļas varētu doties uz tuvāko Krāslavu.
Nepietiekamā vidusskolēnu skaita un zemā OCE indeksa dēļ Zemgales vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu, paredzot, ka vidusskolēni mācības turpinās kādā no skolām Daugavpilī.
Depopulācijas, nepietiekamā vidusskolēnu skaita un zemā OCE indeksa dēļ Sventes vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu. Paredzēts, ka lielākā daļa vidusskolēnu mācības turpinās Ilūkstē. Ilūkste Sventes skolēnus varētu piesaistīt savu mazpilsētas īpašību dēļ, tāpēc Ilūkstes vidusskolas vide varētu būt labvēlīgāka par Latvijas mēroga lielpilsētas Daugavpils lielajām skolām.
Ilūkstē pētījuma autori piedāvājuši attīstīt vienu vidusskolu esošo divu vietā. To aicināts darīt uz 1.vidusskolas bāzes, kurai salīdzinājumā Sadraudzības vidusskolu ir augstāks OCE indekss. Ilūkstē potenciālais vidusskolēnu skaits varētu sasniegt 150, ņemot vērā jaunpienācējus no reorganizējamajām Bebrenes un Sventes vidusskolām. Kā labs vilkmes faktors Ilūkstē ir attīstītā sporta infrastruktūra, tajā skaitā jaunatklātais sporta centrs ar peldbaseinu.
Straujās depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Bebrenes vispārizglītojošo un profesionālo vidusskolu piedāvāts reorganizēt par sākumskolu. Autori paredz, ka vidusskolēni mācības turpinās Ilūkstē.
Nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ reorganizēt par sākumskolu piedāvāts arī Vaboles vidusskolu. Autori paredz, ka vidusskolēni mācības turpinās kādā no skolām Daugavpilī.
Neraugoties uz relatīvi augsto OCE indeksu, straujās depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ Špoģu vidusskolu piedāvāts reorganizēt par pamatskolu. Autori paredz, ka lielākā daļa vidusskolēnu mācības turpinās kādā no skolām Daugavpilī, bet pieci vidusskolēni no Pelēču pagasta un Višķu pagasta ziemeļdaļas varētu turpmāk mācīties Preiļos.