Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.
"Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu," norādīts rīkojumā.
Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.
"Norādu, ka pašvaldībai kā atvasinātai publiskai personai ir jāievēro publisko tiesību principi, piemēram, publiskajās tiesībās atšķirībā no privāto tiesību principa "atļauts viss, kas nav aizliegts" darbojas princips "atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu"," norāda ministrs.
Plešs rīkojumā uzsver, ka pašvaldībai nav pieļaujams pamatot savu rīcību ar to, ka tiesību norma tieši nenoteic aizliegumu pašvaldībai paredzēt vispārēju aizliegumu. Ja likuma grozījumi paredz pašvaldībām tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, tad minētais pilnvarojums nav tulkojams paplašināti, piemēram, nosakot, ka visa pašvaldības administratīvā teritorija ir tāda teritorija, kurā azartspēles nav atļauts organizēt. Šāda pilnvarojuma interpretācija novedot pie situācijas, kad azartspēļu organizēšana var tikt nevis ierobežota, kā to nosaka likums, bet gan pilnībā aizliegta, pieļaujot vien dažus normatīvajos aktos noteiktus izņēmumus. Arī tiesa spriedumā ir paudusi viedokli, ka, īstenojot savu kompetenci azartspēļu organizēšanā, pašvaldībai vispirms jāņem vērā, ka azartspēļu rīkošana ir pakalpojums, kuru komersants sniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros, un tādējādi vispārīgi bauda pakalpojumu sniegšanas brīvību.
"Norādu, ka ne no pašvaldības domes lēmumiem, ne no saistošo noteikumu paskaidrojuma raksta nebija iespējams secināt, ka pašvaldība ir izvērtējusi, vai pastāv reāls sabiedrības apdraudējums, tostarp nav izvērtējusi komersantu tiesības un likumiskās intereses kopsakarā ar plānoto aizliegumu," rīkojumā apgalvo Plešs, uzsverot arī, ka iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm nav pamatots kritērijs ierobežojumam, jo ir pārāk nekonkrēts.
Ņemot vērā šos un citus apsvērumus, Plešs lēmis apturēt saistošo noteikumu darbību.
Jau ziņots, ka novembra sākumā novadā stājas spēkā saistošie noteikumi, kas paredz turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu.
Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmanto ar šā gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Ķekavas novada dome 8.septembrī nolēma turpmāk aizliegt organizēt azartspēles Ķekavas novada administratīvajā teritorijā.
Lai noskaidrotu novada iedzīvotāju viedokli, vai sabiedrība atbalsta spēļu zāles darbības turpināšanu, no 27.augusta līdz 3.septembrim notika iedzīvotāju aptauja. Kopumā tika saņemta 1361 atbilde. 88,4% aptaujas dalībnieku atbalstīja spēļu zāles slēgšanu, bet 158 jeb 11,6% norādīja, ka minētās spēļu zāles darbība ir saglabājama.