Bērziņa atzina, ka CVK saņem zvanus no vēlētājiem, kuri vēlas gūt skaidrību par pašvaldību vēlēšanu norisi šajos novados - biežāk zvanot iedzīvotāji, kuri vēlas saprast, būs vai nebūs vēlēšanas Madonas novadā, par Rēzeknes novadu esot mazāk zvanu, bet vēl citiem radušās neskaidrības, vai vēlēšanas notiks Rēzeknes pilsētā, kas ir no Rēzeknes novada atsevišķa pašvaldība un kur vēlēšanas nav atceltas.
CVK pārstāve atzina, ka situācija ir ļoti netipiska un pilna straujiem pavērsieniem, tomēr Madonas vēlēšanu komisija no ceturtdienas būšot spējīga atsākt darbu, kad arī šajā novadā sāksies iepriekšējā balsošana, kas nenotika pirmdien, tāpēc piektdien vēlēšanu iecirkņi iepriekšējā balsošanā strādās par divām stundām ilgāk. Savukārt vēlēšanu dienā vēlēšanu kārtība nemainīsies.
Rēzeknes un Varakļānu novados savukārt viss vēlēšanu process sāksies no jauna, lai vēlēšanas notiktu uz rudens pusi.
Kā ziņots, Satversmes tiesa (ST) 28.maijā atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar ko tika sagaidīta Varakļānu iekļaušana Madonas novadā un attiecīgi tika ziņots par pašvaldību vēlēšanu atcelšanu Rēzeknes un Madonas novados.
Saeima pēc tam metās labot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, taču 31.maijā parlamenta sēdē atbalstīja deputātu Edmunda Teirumnieka (NA), Janīnas Kursītes, Janīnas Kursītes-Pakules (NA), Jura Rancāna (JKP), Andra Kazinovska un Jāņa Tutina (S) priekšlikumu, ka Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta tiktu iekļauti Rēzeknes novadā, tādējādi faktiski ignorējot ST spriedumu.
Vēlāk gan Saeima mainīja pozīciju un pieņēma likuma grozījumus, kas nosaka, ka Varakļānu novads pašlaik paliks kā atsevišķa pašvaldība. Tas nozīmē, ka Madonas novada iecerētās robežas netiks mainītas un tajā jau šajā nedēļas nogalē var notikt pašvaldības vēlēšanas, savukārt Rēzeknes un Varakļānu novados vēlēšanu process būs jāsāk no jauna.