Darbu nav kavējuši arī Covid-19 pandēmijas ieviestie ierobežojumi - lai gan vācu ekspertēm nebija iespējams ierasties Kuldīgā aprīļa sākumā, kā bija plānots, visā pandēmijas laikā notika regulāras sanāksmes ZOOM platformā, diskutējot par aktuālajiem jautājumiem un saskaņojot veicamos darbus, norādīja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.
Pēc viņas stāstītā, viesojoties Kuldīgā pagājušajā nedēļā, Mantojuma pārvaldības institūta ekspertes apsekoja plānotās UNESCO teritorijas un aizsargjoslas robežas. Tāpat tika pārrunāti turpmāk veicamie darbi. Nominācijas projekts UNESCO birojā jāiesniedz šogad rudenī, bet nominācijas gala versija - nākamā gada 1.februārī.
Duļbinska akcentēja, ka ir noslēgusies atribūtu kartēšana, kas bija svarīgs uzdevums, lai iegūtu pierādījumus tam, ka Kuldīgas labi saglabātais vēsturiskais centrs ir lielisks atgādinājums par Kurzemes uzplaukumu un tirdzniecības attīstību 16., 17. un 18.gadsimtā un Kuldīgas vecpilsēta ir vislabāk saglabātā un pēdējā atlikusī pilsētvides liecība, kas atspoguļojas ielu un laukumu plānojumā, ar būtiskiem saglabātiem arhitektūras un pilsētbūvniecības elementiem no Kurzemes un Zemgales hercogistes laikiem.
Izpētes veicējas Zanda Bikše un Daiga Lēvalde veikušas arhitektonisko izpēti, pētot, analizējot un kartējot 17.-18.gadsimta liecības 1797.gada Kuldīgas pilsētas plāna teritorijā un tuvākajā apkārtnē.
Kopumā 1797.gada Kuldīgas kartes aptvertajā teritorijā apsekotas un fotofiksētas 93 ēkas. No tām 36 uzceltas līdz 18.gadsimta beigām. Apsekojot vēlāk uzceltas ēkas, secināts, ka 57 ēku arhitektoniskajā veidolā saglabātas Kurzemes hercogistes laika māju apjoma iezīmes, tostarp 42 ēkas uzceltas līdz 18.gadsimta beigām būvēto māju vietā. Kopumā ēkas, kuras saglabājušās, un arī ēkas, kuras būvētas vēlāk, ievērojot tā laika tradīcijas, raksturo Kurzemes hercogistes laika celtniecību un veido vizuālu priekšstatu par tā laika pilsētvidi, skaidroja ekspertes.
No 36 ēkām, kas celtas līdz 18.gadsimta beigām un ir saglabājušās, 17 ēkās saglabājies līdz 18.gadsimta beigām būvētas ēkas apjoms, bet 19 ēkas pārbūvētas, vizuāli izmainot to sākotnējo veidolu, bet saglabājot līdz 18.gadsimta beigām būvētu ēku konstrukcijas. Kā nozīmīgākos piemērus var nosaukt Sv. Katrīnas baznīcu, Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcu, ēkas Raiņa ielā 4, Baznīcas ielā 10 jeb hercoga aptieku, Baznīcas ielā 17 jeb Stafenhāgena namu, kā arī Pētera kapličas zvanu torni, kas iezīmē senāko pilsētas kapu vietu.
Ekspertes piebilda, ka nozīmīgas ir arī pārējās ēkas, piemēram, ēka Pasta ielā 5, kur saglabājies 18.gadsimta logs, loga apmales un slēģi ar aprīkojumu, kas uzskatāms par vecāko zināmo logu Kuldīgā, vai Virstiesas nams Baznīcas ielā 34, kur saglabājusies 18.gadsimta otrās puses jumta dzega. Vairākās ēkās saglabājušās hercogistes laika manteļskursteņu konstrukcijas.
Inventarizējot Kurzemes hercogistes laika pilsētvidi Kuldīgā, bez ēkām izvērtēti arī citi raksturīgie pilsētvides elementi, par kuriem atrodamas norādes tā laika vizuālajos materiālos - kartēs, zīmējumos, grafikās, proti, ielu tīkls un ceļi, laukumi, ūdens šķērsošanas vietas, ūdens tilpnes un to pārvadi (tilti, tiltiņi), reljefs un ainavu veidojoši elementi.
Secināts, ka vecpilsētas robežās saglabājušās 100% visas 18.gadsimta plānā redzamās galvenās ielas (ceļi) un ap 95% šķērsielu. No ūdenstilpēm saglabājusies gan Venta, gan Alekšupīte un Pipevalks, un kopumā var atzīmēt, ka ūdenstilpnes vecpilsētas teritorijā saglabājušās vismaz 60% apmērā no 1797.gada kartē redzamajām, bet reljefs ar pils nocietinājuma vaļņiem nedaudz transformētā veidā - gandrīz 100% apjomā.
Rumba un krāces, kas ir neiztrūkstoši redzamas visos zināmajos 18.gadsimta zīmējumos un gleznās, pilnā apjomā redzamas arī šodien. Arī no Alekšupītes šķērsojumiem 80% joprojām redzami pilsētvidē, tiltu skaits gan ir palielinājies no pieciem uz 11. No 1797.gada kartē atzīmētajiem laukumiem 40% ir pilnībā saglabājuši sākotnējo funkciju, bet 60% ir daļēji vai pilnībā transformēti par publiski pieejamu, dažādas funkcijas apvienojošu teritoriju.
Ainaviski nozīmīgs un zaļajai zonai piederīgs līdz mūsdienām 100% apjomā saglabājies Ventas krasta reljefs. Pārējā apzaļumotā teritorija, kurā ietverti apstādījumi un kapi, no 1797.gada situācijas līdz mūsu dienām saglabājusies apmēram 30 - 40% robežās.
Ievērojamu darba apjomu paveicis Kuldīgas Attīstības aģentūras speciālists Raivis Jasinskis, kurš savietojis mūsdienu karti ar 1797.gada pilsētas plānu un visas hercogistes liecības pēc GPS koordinātām atzīmējis kartē, ļaujot iegūt vizuālu un uzskatāmu priekšstatu par visām Kurzemes hercogistes laika liecībām mūsdienu Kuldīgā.
SIA Metrum pašvaldības uzdevumā kopā ar pašvaldības speciālistiem un vācu ekspertiem strādā pie pārvaldības plāna sagatavošanas un risku izvērtējuma atbilstoši UNESCO Pasaules mantojuma konvencijas īstenošanas vadlīnijām.
Kā vēstīts, atrašanās UNESCO Pasaules mantojuma pamatsarakstā vietai piešķir kvalitātes zīmi, tas dotu iespēju pilsētai piesaistīt papildus resursus izglītības, zinātnes un kultūras jomās, stimulētu Kuldīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, piesaistītu tūristus, veicinātu kvalitatīvu pilsētas attīstību un iedzīvotāju labklājību.