9. klases matemātikas eksāmens daudziem izrādījies par grūtu

Tev jau divi skaidroja, kas ir moda, joprojām nezini, bet kritizēt naska. Būtu pati izgudrojusi latvisku vārdu modai, pie viena arī matemātikai, algebrai un hiperbolai.

gada 6 , bet eksamena 8 , patiesais limenis ? nu tad tas citas skolas ir ljoti sliktas, sacelj berniem deugunus gaisa un palaizh eksamenaa :D

Ja uzdevumā tiktu pateikts priekšā, kas ir jāraksta atbildē, tad kāda jēga vispār uzdot uzdevumu? Tāpēc jau cilvēks mācās skolā 9 gadus, lai papildinātu savu vārdu krājumu ar dažiem nelatviskiem terminiem.

Apsveicu Tavu sīko ar labiem panākumiem matemātikā. bet varbūt viņš neprot dziedāt? Dejot? Latviskos rakstos valoda neveikla? Varbūt bumbiņu neko tālu nevar aizmest? Kas tad būtu, ja visiem talanti būti vienādi? Un, starp citu, Tev jau nu vajadzētu zināt, cik ļoti matemātikas mācīšana atšķiras rv1g un citās skolās.

Starpcitu Modas var būt vairākas :)

atvainojos - 6, nojuka pašai :))

Nu. nu! Moda šajā gadījumā ir 8!!! Moda, kas ir skaitļu grupā visbiežāk sastopamais skaitlis. Piemēram, skaitļu 2, 3, 3, 5, 7 un 10 moda ir 3.

Nu, mans sīkais Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā ieguva maksimālo punktu skaitu, nosēžot vien kādas 50 minūtes. Klases vidējā atzīme 9,6, nesaprotam, kas tur sarežģits bija.

Pašai varbūtības teorijai jau nav ne vainas. Ja tikai skolā tiktu apgūtas zināšanas, kas nepieciešamas, lai varētu mācīties matemātiku un, jā, arī fiziku tālāk. Bet nelaime ir tā, ka bērniem ir problēmas ar vienkāršākajiem aritmētiskajiem pārveidojumiem. Tādiem kā saucēju vienādošana, nešana pāri vienādības zīmei, reizinātāja ienešana zem saknes u.t.t. Nenieka viņi nezina par elementārajām funkcijām. Nezinot nekā no varbūtības teorijas, var apgūt gan eksponentvienādojumus, gan logaritmiskās nevienādības un ko vel ne un tad veiksmīgi doties uzbrukumā robežām, atvasinājumiem, integrāļiem. Tad arī, normāli augstskolas 2. kursā, var mācīties varbūtību teoriju un matemātisko statistiku. Ja skolā pamatzināšanas tiek iegūtas un ir laiks, tad, protams varbūtību teoriju var mācīties skolā. Tikai laika jau nav. Un zināšanu arī.

Muļķības, arī 1.ģimnāzijas beidzēji studē mākslu, kultūru, filozofiju utt. Tas ir mīts, ka visi 1.ģimnāzijas skolēni izvēlas studēt tikai eksakstās zinātnes. Tur vienkārši ir vide, kura rosina vēlmi mācīties. Vaina nav tikai skolniekos, bet arī vecākos un skolotājos. Bērnus vajag audzināt, nevis dresēt vai biedēt. Mīliet savus bērnus un skolniekus, tad arī viņi jūs mīlēs un uzticēsies. Parasti vecāku interese par skolu ir līmenī "kā iet skolā?", uz kuru parastā atbilde ir "normāli!". Tālāk vecāku rūpes nesniedzas!

Moda statistikā ir būtisks termins, taču piekrītu, ka pamatskolā tas tiek apskatīts tikai garāmejot un nepārsteidz, ka skolēni tādu jēdzienu aizmirst. Ja var ticēt manam brālim, viņa klasē neviens nezināja, kas tā tāda. Taču jāatzīst arī, ka vismaz vienam šāda tipa jautājumam ir vieta eksāmenā. Tas tomēr bija tikai viena punkta vērtā. Zini vai nezini jautājums.

"Es vispār mestu ārā no programmas varbūtību teoriju. Pat no vidusskolas. Pilnīgi pietiks, ja to sāks apgūt augstskolā. Agrāk tā bija. Nebija ne vainas." Pilnībā nepiekrītu. Manuprāt, varbūtību teorijai pamatskolā jāatvēl daudz lielāka vieta. Varbūt naivi uz to cerēt, taču tomēr — cilvēks ar elementārām zināšanām varbūtību teorijā nezvanīs uz "Zelta drudzi" un automātu kloķi neraustīs. Praktiskajā dzīvē varbūtību teorija noder vairāk nekā spēja aprēķināt diskriminantu. Kas attiecas uz eksāmena jautājumiem — daļēji varu piekrist, jo, piemēram, tā pati moda varētu būt apskatīta tikai vienā stundā vairāk nekā gadu pirms eksāmena. Protams, ka cilvēks aizmirst, kas tas bija par zvēru. Tāpat vairāk pēc "cietā rieksta" nekā pēc eksāmena jautājuma izskatījās uzdevums par ķieģeļu sienu. Protams, vienkārša aritmētiskā progresija, bet tomēr, kā ISEC paši saka "ar knifiņu".

es jau atzinos savā nezināšanā:) bet bērnus tomēr gribu aizstāvēt, jo, kas ir svarīgāk - zināt nelatvisko jēdzienu "moda" (nez ko par to saka latviešu valodas aizstāvji) vai izdarīt uzdevumā prasīto pareizo secinājumu?

He, he. Moda ir skolas vielā, bet ne 9. klases programmā. Šķiet, ka 7. klases programmā. Moda nav tas pats, kas vidējais aritmētiskais.