Vēstuli KNAB sagatavojusi biedrība "Vides aizsardzības klubs", tomēr tā tikusi nosūtīta arī pārējo dzīvnieku aizsardzības organizāciju vārdā, kuras iestājušās pret grozījumu pieņemšanu Dzīvnieku aizsardzības likumā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa, vēstulē KNAB norādīts, ka likuma grozījumi tikuši virzīti viena uzņēmuma interesēs, un aicināts vērtēt, vai tas nav uzskatāms par politiskās korupcijas gadījumu.
Kā ziņots, vakar Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome preses konferencē norādīja, ka grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā tika iniciēti viena konkrēta uzņēmuma ražošanas interesēs, tāpēc to pieņemšanas pamatojums neatbilst kopējām Eiropas Savienības pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā. Turklāt grozījumi tikuši saskaņoti tikai ar SIA "Viesuļi" un SIA "Olan sami", kas ir ieinteresēti grozījumu veikšanā.
Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome uzskata, ka tas ir interešu konflikts.
Grozījumi netika saskaņoti ne ar Latvijas Veterinārārstu biedrību, ne Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomi, ne citām sabiedriskajām organizācijām, kas apvieno sabiedrību.
"Šāda rīcība ir pilnīgi pretēja sabiedrības interesēm, nav demokrātiska un būtu sodāma, tāpēc Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome pieņēmusi lēmumu vērsties pie Ministru prezidenta, Valsts prezidenta un, iespējams, arī pie tiesībsargājošām institūcijām, lai aicinātu izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību un sodīt," uzsvēra "Dzīvnieku SOS'' valdes priekšsēdētāja Laura Karnīte.
Jau ziņots, ka 17.septembrī Saeima pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas Latvijā ļaus kaut dzīvniekus atbilstoši reliģiskajām tradīcijām. Par atļaušanu nobalsoja 45 Saeimas deputāti, pret - 40, bet divi deputāti atturējās.
Likuma grozījumi paredz, ka kaušanu drīkstēs veikt, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tikai šim nolūkam aprīkotās kautuvēs ar dzīvnieku fiksēšanu, kā arī būs jāpiedalās veterinārārstam.
Šādas prasības ir jau arī pašlaik kautuvēs, kur notiek tradicionālā gaļas ieguve.
Līdz šim Latvijā un vēl trijās Eiropas Savienības valstīs nebija atļauta dzīvnieku gaļas ieguve atbilstoši reliģisko organizāciju tradīcijām.