Aivars Ozoliņš: Fana pēc

Amats — jā. Taču diezin vai nopietni var attiekties pret bezgalīgo, juceklīgo un palaikam vienkārši smieklīgo biroja priekšnieka meklēšanas pasākumu. Vienīgi prieka no tā Godmanim gan ir laikam tik, cik no sāpoša zoba, ko apņēmies pats sev izārstēt, kaut gan neprot ne salabot, ne izraut. Ļoti nopietni pret KNAB un tā vadītāja amatu droši vien attiecas pirmām kārtām tā "klienti". Bet, spriežot pēc politiskās spriedzes ap biroju, visnopietnākā attieksme pret tā darbu ir valdošās koalīcijas politiķiem, kuriem tas bija kļuvis un acīmredzot paliek monumentāls, dažbrīd pat viņu pašu būt vai nebūt jautājums. Aigars Kalvītis (TP) biroja neitralizēšanai jeb padarīšanai par savā izpratnē "paraugiestādi" veltīja Sīzifa pūliņus, kas vainagojās ar Sīzifa rezultātu — biroja priekšnieku Alekseju Loskutovu gan no amata izcēla, taču par to samaksāja arī ar savu premjerministra amatu, bet birojs turpina sekmīgi strādāt. Šai koalīcijai un Kalvīša valdībai korupcijas apkarotāju apkarošana bija vissvarīgākais darbs, krietni svarīgāks nekā inflācijas apkarošana un pārkarsētās ekonomikas dzesēšana. Rezultāts: cīnījās sagraut KNAB, bet sabrukusi ir valsts ekonomika. Atliek vien vaicāt — vai tiešām valdošās koalīcijas politiķu ieskatā pašlaik ar ekonomiku un valsts attīstību viss būtu kārtībā, ja būtu izdevies neitralizēt korupcijas apkarošanu? Nevajadzētu tagad brutāli palielināt nodokļus, drakoniski griezt nost budžeta izdevumus, lūgt Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību? Jautājums ir retorisks, taču paradoksālā kārtā ekonomikas krīze kļuvusi par svarīgu faktoru nākamā KNAB priekšnieka izvēlē. Pirmkārt, tādā ziņā, ka Godmanim, kas uzņēmies gan pats atrast kandidātu, gan pats ekonomiku saglābt, visam nesanāk laika. Otrkārt, šī krīze ir tik milzīga izgāšanās un tēla katastrofa valdošajai "elitei", ka šie valdošie vairs nevar atļauties vienkārši ielikt amatā sev vēlamo cilvēku, nerēķinādamies ar sabiedrības reakciju un pamatojot savu lēmumu ar pliku amata autoritāti vien, kā to attiecībās arī ar KNAB mēdza piekopt Kalvītis — sak, es te esmu priekšnieks, tāpēc tā daru. Tas gan nenozīmē, ka Godmanis piemeklēs kandidātu, kas būtu pieņemams sabiedrībai, ja arī netīkams valdībai. Kaut gan valdošā koalīcija vairs nevar atļauties ieblēdīt amatā "lielāko kretīnu", tā joprojām nevēlas labu biroja vadītāju. Tāpēc konkurss, kurā amatam pieteikušies veseli sešpadsmit pretendenti, acīmredzot izrādīsies esam tāds pats farss kā visa pārējā valdības bakstīšanās ap šo amatu. Labākā kandidāte neapšaubāmi ir KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, turklāt viņa atbilst visām likuma un pat valdības nejēdzīgās instrukcijas par KNAB priekšnieka iecelšanas kārtību prasībām. Tiesa, neatbilst paša premjerministra izvirzītajam, ne likumā, ne šajā instrukcijā neminētajam nosacījumam, ka biroju nevajadzētu vadīt nevienam no tā pašreizējiem darbiniekiem. (Vēl viens šā farsa izpaudums — gan Godmanis, gan citi viņa biroja un valdības cilvēki nemitīgi uzsver, ka viss notikšot atbilstoši likumam.) Jādomā, sabiedrība piedotu valdības vadītājam, ja viņš mainītu šo savu privāto nosacījumu. Godmanis līdz šim to vien darījis, kā mainījis savus "dzelžainos" uzstādījumus. Sākotnējo atbalstu atklātam konkursam vasarā nomainīja pret priekšroku profesionāļu komisijai, rudens pusē pret to jau iebilda un uzstāja, ka pats meklēšot kandidātus. Tad atlika vispirms bēdīgi slavenās instrukcijas pieņemšanu, pēc tam arī paša konkursa noslēguma termiņu un beigu galā neizpildīja ne apņemšanos uzrunāt kandidātu uzreiz pēc budžeta pieņemšanas (ir tapuši jau trīs budžeta varianti, drīz, kazi, būs jātaisa ceturtais), ne solījumu sagādāt birojam priekšnieku līdz Ziemassvētkiem. Pagājušo piektdien viņa padomnieks Eduards Ikvilds izpauda, ka pēdējā pusotra mēneša laikā premjerministra birojā par to vispār neesot runāts. Tomēr, ja sabiedrība Godmanim šo vēl vienu nekonsekvenci noteikti piedotu, tad viņa partijas biedrs Šlesers un pārējā koalīcijas brālība diezin vai. Turklāt jāņem vērā arī paša Godmaņa smagais interešu konflikts — viņš uzņēmies atrast priekšnieku iestādei, kura pieprasa viņa partijai atmaksāt valsts kasē pusmiljona latu priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņu. Tas nozīmēšot partijas bankrotu, vaimanā partijnieki. Lieki vaicāt, vai premjerministrs vēlas savas partijas bankrotu. "Visticamāk, skaidrība būs pēc Jaunā gada," min premjerministra biroja vadītājs. Taču starp sešpadsmit konkursantiem nav Godmaņa uzrunāta kandidāta, bet ekonomiskā situācija tad drīzāk būs sliktāka nekā labāka, tā ka, visticamāk, knibināšanās ap KNAB paliks tikpat bezmērķīga kā ap sāpošu zobu. Tikmēr KNAB turpina sekmīgi strādāt. Strīķe pagājušonedēļ pastāstīja, ka amatpersonu korupcija pirms Ziemassvētkiem palielinoties (protams — ierēdnīši grib kukulīšus zem eglītes), turklāt ekonomiskā krīze liekot daudziem nervozi raudzīties, ko vēl var pagūt pakampt. Ja tā, varam sagaidīt jaunus pārsteigumus, un varbūt ir pat labi, ka laikā, kad birojam darba netrūkst, Godmanis vismaz netraucē tam strādāt.