Aivars Ozoliņš: Rātes kungu dziesmusvētki

Par to, kas zem galda, tie neklaigā, tāpēc skatītājam, kam nav izrādes dalībnieka biļetes, nav saprotams, par ko īsti ir cīkstiņš starp diviem partneriem Rīgas domē un arī valdībā - Tautas partiju un TB/LNNK - un kāpēc "gan jau rupji es dziedāju, vēl rupjāki gavilēju". Spriediet paši - TP kundziņš Edmunds Krastiņš atkāpjas no pilsētas attīstības komitejas vadītāja amata un stingri norāda birģermeistaram Jānim Birkam no TB/LNNK, lai dara to pašu. Uz joni klāt opozīcijas Jaunais laiks, sāk vākt parakstus Birka gāšanai. Un parakstās gan seši deputāti no koalīcijas LSDSP, gan arī pats Krastiņš un vēl divi no TP. Kad jau tāda partneru neuzticība, tad jau Birks nospriež, ka koalīcija ir pajukusi, un TB vienojas ar petīciju neparakstījušajiem Šlesera "mācītājiem", taču arī ar mēram neuzticības paušanu prasījušo JL, ka kopā veidos jaunas koalīcijas "kodolu". Uzreiz TP ļaudis bļauj kā aizkauti, ka TB ir tāds un šitāds. TP virsaitis Aigars Kalvītis gānās, ka TB esot ievārījusi pamatīgu "politisko putru". Bet partijas bramanis Gundars Bērziņš sacer domrakstu ar daudzsološu virsrakstu Kad nav nekādu principu, tad nav arī nākotnes. Tomēr nē, tas nav par Bērziņa paša nodomu turpmāk veltīt sevi lauku darbiem vien. "Tēvzemei nākotnes nav," viņš pasludina. Par ko pēkšņi tā? Īsti saprotams viņa dusmu iemesls netop. Runāšana par Jūrmalas domi, kur TP arī bija nesekmīgi rāvusies pie varas, bet TB atdevusi vainadziņu "absolūti prokrieviskām partijām", neskan pārliecinoši no "nacionālkonservatīvās" Gazprom un krievu hokeja partijas prātvēdera. Toties liek minēt, vai arī Rīgā nav sadalīti kādi īpašumi un iesprūduši darījumi, ko TP nav izdevies ar TB "pārrunāt" un "risināt". Bet kad gan "mūs" kundziņi nekāvās, naudas pūru dalīdami"? Tik vien uzzinām, ka "Tēvzemes vadība īstermiņa, savtīgu vai kādas grupas interešu vārdā spēj pilnībā ignorēt (..) jebkādus principus", bet to jau Bērziņš tikpat labi varētu teikt pirmām kārtām par savu partiju. Var saprast aizvainojumu, ka Birkam (kas esot "sīkmanīga, nervoza un ambicioza personība") galvenais esot "grozīties priekšplānā un zīmēties". Jo to dikti gribētu arī paši TP "darītāji", kuru vēlētājiem, kā rāda socioloģiskā izpēte, otrā izvēle ir tieši TB, un bez grozīšanās augstos amatos šie pēc vēlēšanām var palikt bez teikšanas. Tāpēc "tālāk tā strādāt nevarēs" un "Jānis Birks nebūs Rīgas mērs un Tēvzeme nebūs Rīgas vadībā", noskalda nākotnes cilvēks Bērziņš. Kāpēc tomēr šo "putru" esot ievārījusi TB, nevis, kā visiem redzams, pati TP ar partneriem sociķiem (kuriem, starp citu, līgums ar domes "absolūti prokrieviskajiem")? Par atbildi dzirdam Bērziņa putraskatla burbuļošanu: "Tumšs ira, tumšs ira, kā tikšu mājā? Bēdas vien, bēdas vien, kur ņemšu prieku?" Nav jau arī Birks nekāda bārenīte, kā ar sniegu apsnigusi. Parakstu vākšanu JL pamato ar to, ka viņa vadītajā domē "turpinās sistemātiska korupcija". Jo aizkustinošāk, taču TP netīkamāk, izklausās Birka "skaisti dziedi lakstīgala" stāstītais par savu "reālo cīņu" ar korupciju, un pieļāvums, ka "daudziem nepatīk manas aktivitātes šajā jomā" komplektā ar aprādījumu, ka vairāk iemeslu atkāpties, nekā bija Krastiņam, esot vicemēram Andrim Ārgalim. Tieši viņu TP gribētu mēra amatā, bet nu Birks māj ar sētas mietu, ka Ārgalis esot lielākais korupcijas vārītājs? Kā beigsies šī apdziedāšanās, gan jau dzirdēsim. Pašlaik ir tā, ka TB jaunajā "kodolā" uzskata par savu "jauno" mēra kandidātu to pašu veco - Birku - un prāto, ka viņa vadībā varētu strādāt visas piecas ķildnieku partijas. Sociķu Jānis Dinevičs, attapis, ka velti bija sacerējies uz mēra krēslu, sola atsaukt savas frakcijas parakstus zem Birka gāšanas papīra, jo, raugi, tie esot vākti "citu mērķu vārdā" (lasi - lai es tieku par rātskungu), taču tagad "situācija mainījusies" un labāk būtu "palikt vecajos apstākļos", proti, ar to pašu mēru tai pašā koalīcijā bez JL. Ārgalis piebalso - nekas neesot mainījies. Taču TB vismaz pašlaik uzstāj, ka vecā koalīcija beigusi pastāvēt un ka runāt par četru to pašu partiju sadarbību varētu tikai tad, ja JL atteiktos no dalības koalīcijā. JL, protama lieta, neatsakās. Šajos dziesmu karos nu ir divi jukli kori. Lielajai zaudētājai TP, kam izgāzusies Rīgas pārņemšana, atliek gauži vilkt: "Es bij" liels muižinieks, līdakām namu jūmu. Visas vārnas, žagatiņas manu jumtu lupina." Piebalso mazais zaudētājs Dinevičs: "Es ar saviem sūda ratiem visiem kungiem līdzi braucu." TB ar JL var pagaidām mēdīties pretī: "Kundziņam tik prātiņa kā mazam bērniņam: vakarā zirņus sēja, rītā pākšu raudzījās." Tikmēr skatītāji gan ķircinās, ka "ei, kundziņi, Rīgas kungi, jūsu resnus vēderiņus!", taču fonā jau jaušams skarbs grieķu likteņkoris: "Atlaist Saeimu, atlaist Saeimu!" Kūko nu, dzeguzīt.