Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Alkoholu varētu pārdot tikai no 20 gadu vecuma

Pretalkohola programma nākamajiem četriem gadiem plānota bargāka, jo līdzšinējā ir izgāzusies

Papildus jau esošajam ierobežojumam — alkoholu nepārdot vēlāk par 22, Veselības ministrija (VM) nolēmusi valdībai virzīt priekšlikumu palielināt vecuma cenzu alkohola iegādei — no 18 līdz 20 gadiem. Mērķis — samazināt pērn rekordlielo alkohola patēriņu, īpašu akcentu liekot uz jauniešiem. Izteikti arī citi priekšlikumi. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nākusi klajā ar ierosinājumu — līdzīgi kā Skandināvijas valstīs ļaut alkoholu tirgot tikai specializētajos veikalos. Patlaban VM turpina apkopot visu alkohola apritē iesaistīto pušu, tostarp policijas, Darba devēju konfederācijas, alkohola ražotāju un tirgotāju viedokļus un līdz gada beigām no tiem veidos pretalkohola programmu nākamajiem četriem gadiem.

Pērn Latvijā sasniegts kārtējais alkohola lietošanas rekords kopš neatkarības atgūšanas — gadā viens iedzīvotājs izdzēris 9,96 litrus absolūtā spirta, bet, pārrēķinot uz iedzīvotājiem, kuri vecāki par 15 gadiem, — 11,7 litrus. Šis skaitlis gan neietver nelegālā alkohola patēriņu, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, dod vēl piektdaļu dziras.

Ziemeļniekiem bīstamāks


Alkohola patēriņa pieaugumu pavada arī dzērumā padarīto noziegumu un slimību statistika. Pērn, sasniedzot 99 nāves gadījumu skaitu, divkāršojies no alkohola aknu cirozes mirušo skaits, kopš 1990.gada līdz 311 gadījumu atzīmei trīskāršojās saindēšanās ar alkoholu ar letālu iznākumu. Pēc 90.gadu beigās piedzīvotā rekorda, kad alkohola reibumā izraisīts vairāk kā 1400 satiksmes negadījumu gadā, un 2006.gadā piedzīvotā krituma līdz 618 negadījumiem, pērn šis rādītājs palielinājās līdz 780.

Straupes narkoloģiskās slimnīcas narkoloģe Dace Raituma uzsver, ka alkohols skar visas orgānu sistēmas — tas grauj aknas, kas var radīt cirozi, rodoties sirds nepietiekamībai, cieš arī sirds. "Problēmas ir ļoti lielas, sevišķi reģionos. Ja no visa ciemata nedzer tikai pāris cilvēku, tad jau tā ir nevis individuālā, bet sociāla problēma, jo rodas apkārtējās vides spiediens," no savas darba pieredzes zina teikt D.Raituma. Viņa arī norāda, ka mūsu reģionā alkohola nodarījums ir bīstamāks, salīdzinot ar Francijā vai Itālijā ik dienu pie pusdienām izdzerto glāzi vīna. "Ziemeļniekiem ir citāds genofonds — dienvidniekiem vīna devas ir vieglāk panesamas, jo viņiem atkarība tik viegli neveidojas," skaidro D.Raituma.

Pret specveikaliem iebilst


Šogad beidzas 2005.gadā aizsāktā pretalkohola programma, kuras mērķi bija samazināt absolūtā alkohola patēriņu līdz ne vairāk kā sešiem litriem gadā. Tā kā šis mērķis nav sasniegts, nākamajā programmā ar alkoholu nolemts cīnīties vēl stingrāk. Ierosinājumu vidū ir, piemēram, arī aizliegums pārdot alkoholu 1.septembrī, mazināt alkohola pieejamību, samazinot to veikalu skaitu, kam būtu tiesības pārdot alkoholu. Paredzēts ar plašāk aizliegt alkohola, kā arī palielināt cīņu ar nelegālajām alkohola tirdzniecības vietām jeb točkām.

"Tai jābūt vērstai gan uz piedāvājuma, gan arī pieprasījuma mazināšanu," par programmu saka Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra pārstāve Astrīda Stirna. Viņasprāt, noteicošie alkohola ierobežojumi ir tirgus mehānismi. "Ja būs tik liela alkohola pieejamība, tad nekādu rezultātu ar preventīvo darbu un runāšanu panākt nevarēs," uzsver A.Stirna, piebilstot, ka nevajadzētu būt tā, ka ikvienā lielveikalā var ieiet un nopirkt alkoholu.

Līdzšinējās programmas iespējamo buksēšanu VM Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Inga Šmate skaidro ar to, ka, kamēr cilvēkiem, kuri nevar atļauties ceļot vai apmeklēt koncertus, vienīgā izklaides iespēja būs alkohols, cīņa ar to neritēs viegli, tādēļ "jāmāca atpūsties bez alkohola". I.Šmate domā, ka cenu celšana alkoholam, kas ir efektīvs līdzeklis citviet Eiropā, Latvijā praktiski nedarbojas — tas tikai palielina nelegālā alkohola īpatsvaru.

LĀB prezidents Pēteris Apinis, aizstāvot specializēto veikalu ideju, uzsver, ka alkohols ir milzīga problēma Latvijā, par ko liecinot arī Jāņi, kas "vairs nav nacionāli svētki, bet gan nepārtraukta dzeršana". Tikmēr ierobežojumu oponenti uzver, ka alkohola patēriņa rādītājus Latvijā uz augšu dzen tūrisma plūsma, precīzāka alkohola uzskaite un nelegālā tirgus sarukšana. Galavārds, ko ierobežot un ko ne, būs jāsaka ministrijai. "Nekādi tirdzniecības ierobežojumi līdz šim nav bijuši sekmīgi — patēriņš arvien pieaug, tādēļ būtu laiks domāt par citiem paņēmieniem," iebilst Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs.

***

Ziemeļvalstīs — valsts monopoli


Ziemeļvalstīs stiprā alkohola tirdzniecības monopoltiesības pieder valstij — lielveikalos var nopirkt tikai alu ar pazeminātu alkohola saturu. Stiprākus alkoholiskos dzērienus izplata valstij piederoša veikalu ķēde, kuras mērķis — ar dažādiem noietu bremzējošiem paņēmieniem mazināt alkohola patēriņu valstī.

Eiropas Savienība gan pieprasa mīkstināt šos ierobežojumus, jo tie pārkāpjot brīvas preču aprites noteikumus. Valstis tam stīvējas pretī, skaidrojot, ka šis monopols ir jau tradīcija. Senākā šāda ķēde ir Zviedrijā — Systembolaget. Tā dibināta jau 1800.gadā, un par savas darbības galveno vadmotīvu formulējusi atbildīgu alkohola tirdzniecību, negūstot no tās peļņu.

Norvēģijā stiprais alus un pārējie alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti valsts veikalu ķēdē Vinmonopolet. Šīs ķēdes veikalu darba laiks ir ļoti ierobežots: no plkst.9 līdz 17, svētdien — ciet. Arī cenas alkoholam, salīdzinot ar Latviju, ir augstākas. Piemēram, litrs šņabja Absolut Vodka šajā ķēdē maksā nepilnus 35 latus.

Tiem arī izvirzīti ļoti strikti noteikumi: tāpat kā Zviedrijā, alkoholu drīkst pārdot tikai personām, kas sasniegušas 20 gadu vecumu. Somijā alu, kas stiprāks par 4,7%, vīnu un citus alkoholiskos dzērienus ir tiesīga tirgot vienīgi valstij piederoša veikalu ķēde Alco.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas