Portāla rīcībā nonācis prasības nodrošinājuma lēmums, kurā minēts, ka A.Lembergam uzdots atklāt savus īpašumus, "vienalga, vai tie ir uz viņa vārda, vai nē, un vai tie ir viņam individuāli piederoši vai kopīpašumā", teikts 13.aprīlī pieņemtajā prasības nodrošinājuma lēmumā jeb britu juridiskajā terminoloģijā - "iesaldēšanas rīkojumā".
Šāds lēmums pieņemts tā dēvētajā Latvijas Kuģniecības (LK) kuģu
fraktēšanas lietā jeb tiesas procesā Antonio Gramsci Shipping u.c.
pret Recoletos Ltd. u.c., kas plašāku ievērību izpelnījās pērn, kad
tika publiskota advokāta Mārtiņa Kvēpa tajā sniegtās liecības.
Portāla Delfi.lv rīcībā esosājā dokumentā uzskaitīta virkne aktīvu, kurus Anglijas tiesa interpretējusi kā A. Lemberga īpašumus. No šī dokumenta kopijas esot redzams, ka Anglijas tiesa uzskata, ka par A. Lemberga aktīviem atzīstami arī visi tie īpašumi, kas arestēti par labu Latvijas Ģenerālprokuratūrai, piemēram, māja Rīgā, O.Vācieša ielā, patiesā labuma guvēja statusa daļas dažādās Latvijas un ārvalstu kompānijās, piemēram, Venceb, Ventbunkers, Inter-Rīga, Puses u.c.
Lembergs gan pēc tam paziņoja, ka ne viņam personīgi, ne kādam no viņa ģimenes locekļiem nevienā no Luksembugas bankām nav 85 miljonu ASV dolāru.
Prasības nodrošinājuma lēmumā teikts, ka A. Lembergs drīkst
neatklāt informāciju, kas viņam inkriminē noziegumu, taču tiesa iesaka
Lembergam pirms šāda lēmuma konsultēties ar juristiem, jo nepamatota
atteikšanās sniegt informāciju var tikt uzskatīta par necieņu pret tiesu
un novest pie cietumsoda, naudas soda vai aktīvu konfiscēšanas, ziņo Delfi.lv.
Pat ja A. Lembergs uzskatīs - viņš var atteikties apliecināt, ka pielikumos minētie īpašumi ir viņa, jo tas draudētu pašam inkriminēt noziegumu, piemēram, nepatiesu liecību sniegšanu Latvijas valsts amatpersonas deklarācijā - tad, ja tiesai būs pierādījumi par A. Lemberga melošanu, pielikumos uzskaitītos aktīvus arestēs.
Savukārt, ja Anglijas tiesa pēc būtības lems par labu prasītājam, tas ne tikai par vairāk nekā 100 miljoniem dolāru padarīs nabagāku atbildētāju, bet radīs jaunu interesantu kāzusu - vai šie arestētie aktīvi pienākas LK īpašniekiem vai Latvijas valstij, jo pašlaik tie iesaldēti gan pēc Antonio Gramsci, gan pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras pieprasījuma, raksta Delfi.lv