Piedāvājums plašs
Apdrošināšanas uzņēmuma Ergo Latvija attīstības direktore Ingrīda Ķirse skaidro, ka pēdējos divus gados situācija apdrošināšanas nozarē piedzīvojusi lielas pārmaiņas - gan attiecībā uz produktu klāstu, gan cenām, kas jau sasniegušas zemāko punktu. Produktu portfelī notikušas izmaiņas faktiski visos segmentos - tie ir uzlaboti un pilnveidoti, arvien biežāk tirgū tiek piedāvāti arī dažādi kompleksi apdrošināšanas produkti. Lai neapmaldītos tajos, I. Ķirse iesaka pirms polises pirkuma veikt «izpētes» darbu. Arī uzņēmuma Balta Produktu vadības pārvaldes vadītājs Juris Kipļuks atgādina - nereti tiek uzskatīts, ka apdrošinātāju piedāvātie pakalpojumi ir vienādi, jo tie visi tiek dēvēti vienādi, taču būtiskākā atšķirība ir niansēs.
Piedāvājumā būtiski ir izvērtēt ne tikai polises cenu, bet arī polises noteikumus kopumā, tajā skaitā apdrošinātos riskus, pašriskus, teritoriālo segumu, dalīto maksājumu iespēju, atlīdzību saņemšanas nosacījumus, līgumā paredzētos izņēmuma gadījumus, kā arī papildu pakalpojumus. Juris Ķipļuks iesaka ņemt talkā pat privātus kontaktus. «Gadījumos, kad apdrošināšanas segums ir it kā vienāds, klientam ir būtiski painteresēties pie paziņām, lai noskaidrotu, cik godprātīga ir konkrētās kompānijas atlīdzību izmaksas prakse, cik ātri un vienkārši klients to var saņemt.»
Pašam savs brokeris
Lai tomēr nevajadzētu patērēt daudz laika apdrošinātāja izvēlē, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas vadītājs Aigars Krūms aicina izmantot brokeru pakalpojumus. Tie polišu piedāvājumus izvērtēs klientu vietā - brokera darbs ir zināt un salīdzināt dažādus piedāvājumus. «Neviens apdrošinātājs nekad neapdrošina absolūti visu risku!»
«Sadarbība ar brokeri ir uzticības bizness, izveidojas līdzīgas attiecības kā ar savu advokātu, zobārstu vai frizieri dažkārt pat visa mūža garumā. Visi, kas apdrošinājušies pie brokera, savā mobilā tālruņa katalogā ieraksta viņa numuru, jo tikai viņš negadījuma reizē uzreiz precīzi pateiks, cik dienu laikā jāizdara tas un tas, pretējā gadījumā atlīdzību var arī nesaņemt,» stāsta A. Krūms. Viņš uzskata - lai atrastu savu brokeri, vislabākais veids ir mutiskas rekomendācijas no draugiem, paziņām.
Apdrošināšanas brokeris neslēdz līgumu ar klientu, klients izvērtē piedāvājumu, un atlīdzību brokeris saņem tikai tad, kad ir noslēgts apdrošināšanas līgums ar viņa paveiktā darba starpniecību. Atlīdzība iekļauta apdrošināšanas prēmijā, un viņa pienākums ir pateikt, cik tā ir liela. Prēmijas summa nemainās, vai līgumu slēdz pie brokera vai patstāvīgi pie apdrošinātāja. Šāda samaksas forma par brokera darbu izveidojusies vēsturiski vairāku simtu gadu laikā. Vēsturiski izveidojusies arī sistēma, ka apdrošinātājs savos administratīvajos izdevumos jau iekļauj daļu par brokeru darbu, par ko maksā klients.
Ja klients nav apmierināts ar brokera darbu, ar to, ko viņam piedāvā, piemēram, uzstājīgi piedāvā dārgāku polisi, var doties prom, nebūdams nevienam neko parādā. Brokeris nav tiesīgs prasīt atlīdzību, ja apdrošināšanas līgums netiek noslēgts.
Nav jēgas maksāt
A. Krūms norāda uz trim būtiskām reizēm, kad cilvēks par polisi savā ziņā maksā bezjēdzīgi. Biežākā sevis maldināšana ir virsapdrošināšana, cerot, ka atlīdzība būs vienāda ar polisē norādīto apdrošinājuma summu. Piemēram, ja automašīnai norāda par 50 procentiem lielāku vērtību, atlīdzību tik un tā iespējams saņemt tikai par faktisko mašīnas vērtību, kāda tā bijusi negadījuma brīdī.
Otra biežāk pieļautā kļūme - zemapdrošināšana - apdrošināšanas summa tiek norādīta zemāka par objekta patieso vērtību. Klients būs zaudētājs, jo cietīs to zaudējumu daļu, kuru nebūs apdrošinājis. Piemēram, reāli noticis gadījums, kad lauku iedzīvotājs vēlējies apdrošināt māju vismaz par atjaunošanas vērtību, bet nevarējis atļauties pirkt dārgu polisi. Apdrošināšanas aģents nav informējis, ka ir bezjēdzīgi apdrošināt māju par tik niecīgu summu, jo jaunas būves izmaksas būs tikpat lielas kā uzcelt māju Rīgā. Mājas īpašnieks savu īpašumu apdrošināja par 3000 latiem un samaksāja tikai 15 latu. Izcēlās ugunsnelaime, un viņš varēja saņemt tikai 3000 latu, bet par tādu summu labākajā gadījumā iespējams atjaunot tikai pamatus.
Trešais - paša risks - summāri vai procentuāli izteikts mantiskā zaudējuma apmērs, kuru nenodod apdrošinātajam un par kuru atbild klients. Ja, apdrošinot īpašumu, pašrisku uzņematies par 200 latiem, par viegli appludinātu griestu remontu var nākties samaksāt pašam.