Līdz šim Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko par to nelikās ne zinis. Šoreiz ir citādi, režīms cenšas radīt iespaidu, ka notikusi pielāgošanās starptautiski pieņemtajiem standartiem. Daļa opozīcijas pārstāvju jau svētdien pasludināja vēlēšanas par neleģitīmām.
Nav vienkāršāka "priekšvēlēšanu cīņas" paņēmiena, kā nereģistrēt opozicionārus, un, ja cilvēks netiek reģistrēts, viņš automātiski ir "ārpus spēles". Tā tika darīts arī šogad, taču vairs ne masveidā. Reģistrēti gandrīz 70 opozīcijas kandidāti, viņu izredzes — tas jau ir cits jautājums. Tiesa, 15 vēlēšanu iecirkņos startēja tikai viens kandidāts, un tas ir opozīcijas vājuma apliecinājums.
Valstī ieradušies 925 starptautiskie novērotāju, no kuriem 465 ir EDSO mandāts. Par svarīgu jaunievedumu jāatzīst tas, ka EDSO novērotāji varēs atrasties vēlēšanu iecirkņos balsu skaitīšanas laikā. Acīmredzot tāpēc "katram gadījumam" tika iedarbināta cita svira — iepriekšēja nobalsošana. Kopš otrdienas vēlēšanu iecirkņos atdot balsi varēja jebkurš vēlētājs — pat neminot iemeslu, kāpēc vēlas tā darīt. Iepriekšēja nobalsošana paver visplašākās viltošanas iespējas. Šogad pirms termiņa balsoja 26% vēlētāju, pirms četriem gadiem — 17%. Kā atzinusi EDSO misija, viņnedēļ nav bijis daudz "vizuālu apliecinājumu" tam, ka būs parlamenta vēlēšanas: katram reģistrētajam kandidātam no valsts budžeta piešķīra 800 dolāru un ar šo summu bija jāiztiek — pietika vien skrejlapām.
Lukašenko pūlas izkļūt no starptautiskās pusizolācijas, kurā nokļuva pirms diviem gadiem, kad pavasarī trešo reizi pēc kārtas tika "ievēlēts" par Baltkrievijas prezidentu. Milicija brutāli izdzenāja protesta mītiņu, bet aktīvākie opozicionāri nonāca aiz restēm. "Batjka" un vairāk nekā 30 augstu režīma ierēdņu nonāca Rietumu pasaules valstu "melnajā sarakstā", ASV iesaldēja divu Baltkrievijas uzņēmumu kontus.
Piedevām bija sākušas ļodzīties Baltkrievijas īpašās attiecības ar Krieviju. Viens no Lukašenko autoritārā režīma dzīvelīguma pamatiem ir Baltkrievijas iedzīvotāju ne sevišķi augstais, taču salīdzinoši noturīgais dzīves līmenis. Ilgus gadus Baltkrievijas ekonomikas "stiprā pils" bija lētie energoresursi ("gāzes cena kā Smoļenskas apgabalā"), kurus piegādāja Krievija. Palēnām izplēnējusi ilūzija, ka ir iespējama uz vienlīdzības pamatiem veidota Krievijas un Baltkrievijas Savienotā valsts. Nevēlēšanās kļūt par Krievijas astoto federālo apgabalu laikam ir vienīgais, par ko Lukašenko un opozīcija ir vienisprātis.
Krievijas gāzes cena jau pakāpusies, un pēc dažiem gadiem tā solās būt "kā visiem citiem". Baltkrievija ir zaudējusi iespēju reeksportēt no Krievijas ievesto naftu, Baltkrievijas precēm vairs nav garantēta noieta Krievijas tirgū, Krievijas nauda ir gatava ar joni gāzties iekšā Baltkrievijas ekonomikā — un uz palikšanu. Vienīgais puslīdz reālais Lukašenko pēdējo gadu ieguvums ir "īsta vīru draudzība" ar Venecuēlas autoritāro prezidentu Ugo Čavesu, kas sakās, ka gatavs nodot Baltkrievijas rīcībā kādu no naftas atradnēm. Vilinoša, tomēr visai miglaina perspektīva.
Baltkrievijas un Krievijas attiecības veidojas tā, kā to vēlas Krievija, un tās attīstās anšlusa virzienā. Brīžiem Lukašenko rodas iespēja parādīt Krievijai savu noderīgumu, piemēram, kā "asimetrisko atbildi" uz ASV pretraķešu sistēmas objektu dislocēšanu Viduseiropā piedāvājot Baltkrievijā mājvietu Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem un raķešu bāzei. "Batjkam" trūkst manevra iespēju, un viņš pats to ļoti labi apzinās.
Jau ziemā Lukašenko atzina, ka viņa valsts kādu laiku "stāvējusi uz vienas kājas", taču vajadzētu — uz divām. Augustā Lukašenko spēra pirmo soli ceļā uz attiecību normalizāciju ar "otru kāju" — Eiropas Savienību un ASV. Brīvībā iznāca politiskie ieslodzītie, arī Lukašenko galvenais sāncensis prezidenta "vēlēšanās" bijušais Minskas universitātes rektors Aleksandrs Kozuļins. Pēc šī soļa ASV atbloķēja iesaldētos banku kontus.
Vakardienas vēlēšanu priekšvakarā Lukašenko varēja atļauties pauzi attiecībās ar Krieviju. Viesodamies Sočos pie Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva, Lukašenko par agresiju pret Gruziju neteica ne melns, ne balts. "Uzticamais sabiedrotais" par spīti Krievijas cerībām nav atzinis Abhāzijas un Dienvidosetijas valstisko neatkarību, vēl vairāk, viņš atļāvies negaidītu stiķi, paziņojot, ka atzīšanas vai neatzīšanas jautājumu lemšot jaunais parlaments.
Kāds būs vēlēšanu vērtējums — tas ir ļoti svarīgi Lukašenko personiski, taču tas ir svarīgi arī Baltkrievijas sabiedrībai, jo iezīmēsies virziens, kādā, visticamāk, gaidāma valsts tālākā attīstība.