Ieviest obligātas dziedāšanas stundas uzrunā Dziesmu svētku noslēguma koncertā aicināja arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Vēl pirms gada izglītības politikas veidotāji bija gatavi noteikt mūziku kā obligātu mācību priekšmetu arī vidusskolās, tomēr pēc skolu direktoru protestiem šī iecere koriģēta.
Jaunos dziedātājus jāaudzina mazotnē
Atsākas diskusija par obligātām mūzikas un kora dziedāšanas stundām, izglītības ierēdņi pagaidām noraidoši
Jāattīsta vispusīgi
Pašlaik mūzika obligāti jāapgūst 1.—9.klašu skolēniem, savukārt vispārējās vidējās izglītības līmenī skolām ļauts izvēlēties, kuru no diviem mācību priekšmetiem iekļaut — kultūras vēsturi vai mūziku. Diskusija par nepieciešamību pastiprināt mūzikas lomu skolu programmās uzvirmojusi vairākkārt. Dažādi mūzikas speciālisti gan rosinājuši noteikt obligātu mūzikas priekšmeta apgūšanu vidusskolās, gan obligātu kordziedāšanas ieviešanu pamatskolā.
"Bērni ir jāattīsta vispusīgi, un to, ko var izdarīt bērnībā, vairs nevar izdarīt vidusskolā," akcentē diriģents Arvīds Platpers. "Ar mūzikas palīdzību mēs attīstām arī smadzeņu anatomiju un jūtu pasauli," viņš atstāsta zinātnieku atziņas. Pašreizējās problēmas izrietot no tā, ka bērniem netiek sniegta gana laba izglītība jau pirmajās klasēs. Rīgas skolēnu pils meiteņu kora Rīga un Rīgas kamerkora diriģente Gunta Malēvica stāsta, ka viņa, vadot vidusskolas jaukto kori, sastapusi gana daudz tādu skolēnu, kuriem mūzikas stundās deviņos gados neesot iemācītas pat pamatlietas. Skolēni stāstījuši, ka stundās lielākoties studējuši mūzikas literatūru, nevis dziedājuši. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Artūrs Skrastiņš uzsver, ka vaina meklējama mūzikas pedagogu sagatavotībā. Viņš arī esot aicinājis mūzikas speciālistus pilnveidot mācību programmas, bet "īpašu aktivitāti neesmu redzējis". M.Sirmais gan uzskata, ka akmens metams IZM lauciņā, kam jāatbild par izglītības saturu.
Domas gan dalās, vai Latvijas skolās kaut vismaz pirmajās klasēs kā obligāts jānosaka kora apmeklējums. Uzspiest dziedāšanu nebūtu nekādas jēgas, domā Ogres ģimnāzijas un pamatskolas vokālās studijas vadītājs Artūrs Mangulis. Arī pēc A.Platpera domām, kora apmeklējumam nav jābūt obligātam, taču skolām jānosaka par obligātu pienākumu kori izveidot, jo daudzviet tas netiekot darīts.
Liela daļa diriģentu pārstāv to mūzikas speciālistu bloku, kas uzskata, ka visiem jauniešiem, lai viņi tiktu vispusīgi attīstīti, obligāti jādzied korī. Dziesmu svētku biroja vadītājs diriģents Romāns Vanags Dienai norādījis, ka skolās jāatgriežas pie tā, lai dziedāšana korī no 1. līdz 4.klasei būtu obligāta: "Ja vidusskolā puisi grib aicināt korī, viņš ir jau rūcējs." "Tur nav ko domāt. Nepārprotami," saka Dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Zirnis. Latvijas kordiriģentu asociācija jau aicinājusi V.Zatleru arī īstenot paša teikto, rosinot nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, lai noteiktu obligātas kordziedāšanas ieviešanu Latvijas skolās. Dienai pirmdien neizdevās iegūt V.Zatlera viedokli par to, vai viņš varētu paklausīt diriģentu aicinājumam.
Atbildīgās amatpersonas gan skeptiski izturas pret obligātām kora nodarbībām. Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītāja vietnieks izglītības satura jautājumos Imants Vasmanis norāda, ka vispirms jāsaprot, vai no tā, ka visiem skolēniem būs jādzied korī, tiktu sasniegts kāds labums, jo "koris tomēr ir sava izlase". A.Skrastiņš pieļauj, ka "ar varu nekas prātīgs nesanāks", tāpēc jāmaina mūzikas pasniegšanas metodika, lai skolēniem stundās būtu jādzied, nevis tikai jāapgūst teorija.
Vairāki bet
Jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts, kas ir ceļā uz apstiprināšanu valdībā, paredz, ka arī turpmāk mūzika vidusskolās varētu būt izvēles priekšmets. Mūzikai paredzēto mācību stundu apjoms vidusskolā gan vēl neesot skaidrs, taču, veidojot mācību programmu paraugus, ISEC rēķinoties, ka tās varētu būt 70 stundas — tātad, visticamāk, vai nu viena mācību stunda nedēļā 10. un 11.klasē, vai arī divas mācību stundas 10.klasē.
Standarta iepriekšējais variants gan paredzēja gan mūzikas, gan vizuālās mākslas obligātu mācīšanu arī vidusskolās, taču iecere sastapās ar asiem izglītības iestāžu vadītāju iebildumiem, tāpēc esošā dokumenta redakcija atspoguļojot kompromisa variantu. "Es domāju, ka diez vai kāds direktors būtu pret mūzikas mācīšanu. Taču ir daži "bet," norāda Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva, paskaidrojot, ka šie "bet" galvenokārt saistās ar skolu nepietiekamo materiāltehnisko bāzi un skolotāju trūkumu, kas varētu apgrūtināt šī priekšmeta mācīšanu.
I.Vasmanis piekrīt skolu pārstāvju argumentiem, gan nenoliedzot — viņš pats atbalstītu mūziku kā obligātu priekšmetu arī vidusskolās, taču "reālā dzīve ir reālā dzīve". Arī A.Skrastiņš piekrīt, ka "mēs pašlaik neesam gatavi tam". Tiesa, no abām amatpersonām Diena arī neguva apstiprinājumu, ka mūzikas kā obligāta priekšmeta ieviešana būtu plānota nākotnē. Savukārt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) piekrīt pašreizējam kompromisam, viņas viedokli pauda preses sekretāre Agnese Korbe.