Augstākās izglītības uzvara vienā universitātē

Pārmaiņām augstākajā izglītībā vienlaikus jānotiek divos virzienos: struktūrālo pārmaiņu un saturisko pārmaiņu virzienā, kuri ir savstarpēji cieši saistīti Tieši saturiskais aspekts, lielā mērā nosaka kvalitāti. Valstī 2008.gada decembrī bija akreditētas 34 augstskolas un 25 koledžas, kopā tika īstenotas 919 studiju programmas (335 akadēmiskās studiju programmas, tajā skaitā 90 doktora studiju programmas, un 584 profesionālās studiju programmas). Akreditācija notiek katru gadu - 2008.gadā akreditētas 150 programmas, tajā skaitā 138 programmas – uz sešiem gadiem un 12 uz diviem gadiem. Tātad programmu skaits strauji pieaug, to sekmē maksas izglītība, varētu pat formulēt kā biznesa iepējas izglītības jomā. Licence, kas dod tiesības uzsākt studiju procesu, 2008.gadā ir izsniegta 51 studiju programmai, no kurām 20 ir jaunas attiecīgajai augstskolai, savukārt divas ir jaunas Latvijā kopumā. Iedzīvotājiem nav viegli orientēties šajā programmu klāsta saturā, lai viņiem palīdzētu ir izveidota un publicēta informācija (AIKNC mājas lapā). Latvijā ir izveidots akreditācijas process, tomēr liela apjoma studiju programmu skaita ziņā tas dažkārt ir formāls. Pastāv uzskats, ka nepieciešama konkurence starp augstskolām un piedāvātajām programmām. Tomēr esošās situācijas pat virspusēja analīze izraisa nopietnas pārdomas. Piemēram, izglītības programmas īsteno deviņās valsts augstskolās, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes programmas septiņpadsmit augstskolās, tajā skaitā divpadsmit valsts dibinātās augstskolās, tiesību zinātnes var studēt deviņās augstskolās, studiju programmu - komerczinības un administrēšana – piedāvā divdesmit divas, arī trīspadsmit valsts augstskolas. Trīs gados (no 2006.gada līdz 2008.gadam) šīs studiju programmas apguvuši 49186 studējošie. Bet komerzinības programmas piedāvā vēl arī 12 koledžas. Visai atšķirīgs ir maksas studentu skaits dažādās tematiskajās grupās. Vislielākais maksas studentu īpatsvars ir sociālajās zinātnēs un tas turpina pieaugt. Maksas studentu skaits strauji palielinājās arī skolotāju izglītības un izglītības zinātņu tematiskajā grupā. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka strādājošiem skolotājiem un pedagogiem bija izvirzīta prasība iegūt augstāko izglītību (bērnu dārza audzinātājas) vai iegūt pedagoģisko izglītību papildus inženiera vai citai augstākai izglītībai. Izglītības tematiskajā grupā studējošo skaits pieaudzis arī no valsts budžeta finansējuma, pēdējos trīs gados par 12 procentiem, lai gan skolotāju skaits skolās samazinās. Trīs gadu laikā (pēdējie dati par laiku 2005.–2007.gads) izglītbas tematiskajā grupā augstskolā izglītību ieguvuši 10383 speciālisti. Toties darbu izglītības iestādēs uzsāk mazāks skaits, piemēram, 2008.gadā izglītības iestādēs sāka strādāt 848 jaunie pedagogi un skolotāji no kuriem 617 tajās jau strādāja un vienlaikus arī studēja. Arī jaunu studiju programmu pieteikums ne vienmēr ir pamatots. Vienā no akreditācijas komisija sēdēm (22.04.2009.) piecām valsts augstskolām, tajā skaitā trīs universitātēm, tika akreditēta profesionālā maģistra studiju programma “Karjeras konsultants”. Šaubas par šādas programmas lietderību radās arī vairākiem ekspertiem, bet galvenais, vai šāda programma bija jāuzsāk vienlaikus piecās valsts augstskolās. Līdzīga situācija ir arī par augstskolu fakultātēm. Piemēram, Rīgā ir divas medicīnas fakultātes, divas ķīmijas fakultātes, Rīgā ir ar senām tradīcijām bagāta LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kurā studē vairāk nekā 3700 studenti un vienlaikus izglītības programmas piedāvā jau pieminētā RPIVA. Minētie atsevišķie piemēri liecina par visai nekoordinētu augstākās izglītības sistēmas pārvaldi un to, ka veicot pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā, vienlaikus ir jāsakārto arī izglītības saturiskais virziens, lai tas būtu skaidrs iedzīvotājiem, atbilstošs valsts vajadzībām un uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti. Ilgvars Forands – Latvijas Izglītības fonds

Tas, ka Latvijā nebūs fundamentāli zinātnisko pētījumu daudzās jomās, ir taču neizbēgami. Un tas nenozīmē, ka fundamentālā zinātne pazudīs- citur attīstīsies ļti labi, Tādējādi izvēle ir, kurās jomās to atīstīt Latvijā? Diez vai arī varēs visās jomās, kas pašlaik ir. Koncentrēšanās un fokusēšanās ir neizbēgama.

Piedodiet, nu ir parādījies.

Kāpēc neparādījās mans komentārs?

Nepiekrītu. Izlasiet rakstu uzmanīgāk! Lai arī autoram piemīt zināma domas izkliede, tas, ko raksts pauž ir diezgan skaidrs. Vispirms autors ir nobažījies par fundamentālās zinātnes nākotni. Kā redzējāt, viņš ir matemātiķis. LU matemātikā tiek veikti fundamentāli pētījumi. Tas ir interesanti, skaisti, bet ieviest ražošanā tur nav ko. Savukārt, ja nebūs fundamentālās zinātnes, ar laiku nebūs nekā. Tāda ir autora doma. Un viņam ir taisnība. Otrkārt, un varbūt galvenokārt, autors aicina vispirms domāt kā un ko, un vai reformēt, tikai pēc tam ķerties pie darba. Ka zināms, pie mums parasti notiek otrādi. Te autora teiktais par to, ka nevajadzētu vārdā "apspriesšana" pazaudēt burtu "r". Un viņam, protams, ir taisnība.

Gari un nesakarīgi. Ko autors gribēja pateikt? Ko vajag darīt, viņaprāt?

Man šīs publikācijas virsraksts asociējas ar sociālisma uzvaras saukli vienā atsevišķā valstī. Varbūt patiešām nesenās pagātnes uzspiestie domāšanas štampi mūsu valstī ir tik spēcīgi, ka mēs paši nemaz to neapzināmies un sludinām vienīgo 1)patiesību; 2)īsto vadoni; 3) augstskolu u. tml.?