Diskusijas ziņojums: augstākā izglītība neefektīvāka nekā padomju gados

mmm, teiksim ta, pasreiz darba tirgu vajalg nevis teoretikus un gudrus runatajus, bet gan daritajus (% maz vajag akademisko personalu, kas turpnas gudri runat ...). Darba devejam vajag cilveku, kas prot darit, ir flexibils, elastigs un kreativs un inovativs sava domasana un darbiba! Vai tadus mes "razojam" - ne. Vai jaunie studenti ir spejigi analizet un skatit lietas butibu kopuma? Ne, jo viniem ir iemacits iekalt vielu un ir atreferents no viem. Es LVaa negirbu macities vairs! Un ari netaisos savus magistra gadus LVaa deldet, t.sk. vel parlielu maksu! Es to labak darisu arvalstis!

Atvainojos, kļūdījos: vismaz britu praksē arī recenzenti raksta autoram paliek anonīmi. Savukārt autoru tomēr nemaz nav tik grūti atminēt. Pati reiz recenzēju rakstu, kas bija iesniegts žurnālam "Social Science and Medicine": ziņkāre mudināja atšifrēt autorus ;), kas arī izdevās! Tur gan interešu konmflikts nesanāca, jo autori bija no ASV un manējai vien radniecīgā, ne identā nozarē. Savukārt par kāda britu žurnāla organizēto recenzēšanu nebiju sajūsmā: pusgada laikā redakcijas atrad tikai vienu recenzentu (divu vietā) , bet tas nu gan bija neslēpti tendenciozs (pats recenzijā atzinās draudzībā ar krievu kolēģi, kura skatījums krietni atšķīrās no manējā). Varbūt gan te atkal vainojamas atšķirīgās vēstures interpretācjas (raksts bija par padomju psihiatrijas vēsturi), un citā nozarē tendenciozitāte būtu mazāka.

Vēlreiz par "peer-reviewed journals" tulkojumu latviski: : Varbūt precizāks apzīmējums šāda tipa izdevumiem būtu : "profesionāli (anonīmi) recenzējamu rakstu žurnāli" (recenzentam autors paliek anonīms, bet ne otrādi) vai "koleģiāli recenzējami izdevumi" ? Latvijas Zinātnes Padomei bija termins "recenzējamie zinātniskie izdevumi". Katrā ziņā, ja izmanto Vj. Dombrovska lietoto apzīmējumu "starptautiski recenzējami žurnāli", vārds "starpautiski" jālieto nevis kā apstākļa vārds, bet gan kā apzīmējums un locījumā jāsaskaņo ar lietvārdu "žurnāli". Starptautiskas var būt žurnālu redakcijas, bet recenzenti un autors, var gadīties, būs no vienas un tās pašas valsts, īpaši, ja zinātne valstī spēcīga un attiecīgā nozare tajā attīstīta vairāk nekā citās.

Man tāds muļķigs jautājums - cik rakstu starptautiski recenzējamos žurnālos ir pašam V.Dombrovskim? Pirms uzbraukt visai akadēmiskajai kopienai, tomēr butu tikai korekti, ka paši SAK pētnieki izliktu publiskai apskatei savas starptautiski recenzējamās publikācijas. Kurš gan tad sarktu un bālētu?

Izglitibas un zinatnes ministrija!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Pilnigi atbalstu vidusskolas gadu samazinasanu - gudrakajiem skoleniem garlaicigi un ieliek pamatus bezdarbibai.

Pievienojos AD.

ja tu nestradaji padomju laikos,tad tev tas nosaukums var likties murgains.Bet ta ka es stradaju padomju laikos, ko tagad var tikai sapnot, jo katram beidzejam bija nodrosinata darba vieta un stradaja ne jau stresa gara, bet mierigi tad ari rezultati vareja but labaki un nesturmejot, sakot no zemakas pakapes un pakapeniski parejot augstaka................................................bet tagad augstaka pakape sasniegta un sak iet uz leju

"Tas saturiski stipri vien atšķiras, piem., no angļu termina "peer-reviewed journals", kas apzīmē rietumvalstu zinātnieku vidū izplatītu praksi." Un tieši ar ko atšķiras, ja nav noslēpums? Arī angļu valodā pēc nosaukuma izklausās, ka recenzēts tiek žurnāls, bet vairums izglītotu cilvēku saprot, kas ar to domāts. Un kāds tad būtu korektāks nosaukums latviešu valodā?

Diena, Tu ar katru dienu paliec arvien murgaināka. Nu kas šitas par stulbu virsrakstu? Izlasu un nesaprotu - kāda diskusija? Kāds ziņojums? Un pēc šitādām šausmām (un vēl redzot, ka rakstu rakstījis Ivo Leitāns), man vairs virspār rakstu tālāk negribas lasīt. Domā, Diena, ko dari!

Kā latviešu valodā ieviesies jēdziens "starptautiski recenzējamie žurnāli" (ko lieto arī Vjačeslavs Dombrovskis)?? Tas saturiski stipri vien atšķiras, piem., no angļu termina "peer-reviewed journals", kas apzīmē rietumvalstu zinātnieku vidū izplatītu praksi. Recenzēts taču netiek pats žurnāls, bet gan tam iesniegtie raksti!! "Peer-review" būtība: vienas zinātnes nozares/apakšnozares profesionāļi savstarpēji recenzē anonīmizētus rakstus, turklāt žurnālu redakcijas recenziju procesu organizē tā, lai pēc iespējas novērstu vērtējuma tendencionziāti.

Mafija ir visur, arī augstskolās un zinātnē. Tā saēd mūsu valsti kā ķirmji vecāsmātes pūra lādi. Meklējiet kur ir problēma - un tā ir iestāžu un uzņēmumu vadītājos. ........................Ja sāktos reāla rektoru un vadošo direktoru nomaiņa, tad sāksies arī beidzot REĀLAS reformas. Ļaujiet pierādīt ka arī citi ko spēj. Vecie vēži tikai diskutē, bet jaunas vēsmas tie nekad nebūs spējīgi ieviest, lai arī kādas naudas viņiem maksātu - KĀPĒC TO NEVIENS NESAPROT?

Tā īsti nav skaidrības par ko tiek iekasēta mācību maksa? Vai par to,ka Rīgas Tehniskā universitāte manam dēlam dienā atvēl uzmanību tikai 2-3 stundas, kuru laikā izdala ē-mailus ar mācību vielu un vispārējus paskaidrojumus? Vidusskolu apmācību ir jāsamazina uz 10 vai sliktākajā gadījumā uz 11 klasēm. Tas ietaupīs valsts līdzekļus un ātrāk atbrīvos jauno pilsoni no mācībām pienesuma sniegšanai valstij. Vai latvieši ir pārāk truli, ka jāmācās ilgāk nekā krievu bērniem-agrāk taču apguva visu, iestājās augstskolās. Un pie tam mācījās pa īstam, ne tā, kā pašlaik, kad lielu daļu mācību procesā aizņem mistisku projektu apspriešana. Arī atzīmju sistēma ir, atklāti runājot, idiotiska. Kas ir 10 balles, kam tāds absurds vērtējums ? Cik redzēts, tad Koķe jau nevienā raidījumā nekad, neko nav konkrēti pateikusi, tikai riņķī un apkārt un nav viņas atbildība

Kur var dabut so zinojumu?

Es saskatu trīs ļoti būtiskas problēmas. 1) Šī brīža apstākļos studenti ir spiesti apvienot mācības ar darbu. Rezultātā mācībām tiek veltīta maza uzmanība un cieš iegūto zināšanu kvalitāte. 2) Augstskolas pārsvarā masveidīgi uzņem studentus, maz domājot par sarežģītiem iestājeksāmeniem. Iestāties var teju katrs, galvenais - lai tik maksā naudu. Tāpat arī notiek mazs atsijāšanas darbs. Studenti var desmitām reižu pārlikt eksāmenus un netiek mesti ārā, galvenais - lai tik maksā naudu. Tā rezultātā lekcijas tiek neviļus pakārtotas sliktākajiem studentiem un cieš kopējā kvalitāte. 3) Daudzi pasniedzēji absolūti neseko līdzi jaunākajiem atklājumiem savās nozarēs, par savu pētniecības darbu (kā rezultātā taptu kādas tiešām pasaules mērogā jaunas teorijas) nemaz nerunājot. Tā rezultātā lekciju kvalitāte ir zemā līmenī.