Godātā Latvijas skolu saime!
Skolotāji un skolēni!
Skolas bērnu vecāki un ģimenes!
Šis 1.septembris un jaunā mācību gada sākums ir citādāks, nekā tas bijis iepriekš. Ne tādēļ, ka tam pietrūktu ierastās rudenīgi svinīgās gaisotnes vai pirmās skolas dienas satraukuma. Šajā gadā sākas jauna kārtība izglītības jomas finansēšanā, kas turklāt sakrīt ar vienu no sarežģītākajiem valsts attīstības posmiem. Varam to saukt par reformu krīzes laikā, lai gan veikt radikālas izmaiņas izaugsmes gados būtu bijis daudz vieglāk un nesāpīgāk. Toreiz pietrūka politiskas gribas, bet šobrīd bez pārmaiņām vairs nevaram.
Ir pagājusi vasara, kuras laikā daļā sabiedrības valdījis pamatots satraukums un neziņa par konkrētu skolu nākotni un par to, vai visiem pedagogiem jaunajā skolu modelī pietiks darba. Piekrītu, ka izglītības darbinieku pārmetumi par gaidāmo atalgojuma samazināšanu ir saprotami, jo pēdējos gados pedagogu algu līkne ir gājusi tikai augšup. Tāpat nav šaubu, ka ikvienas skolas slēgšana ir viens no smagākajiem lēmumiem, ko nākas pieņemt jaunievēlētajām pašvaldībām. Mēs visi justos daudz labāk, ja šāda situācija nebūtu jāpiedzīvo un, ja Latvija nebūtu kļuvusi par valsti, kas no straujāk augošās Eiropas Savienības ekonomikas īsā laika posmā ir pārtapusi straujāk krītošajā.
Tādēļ vienīgi pāreja uz finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam” pamato izglītības nozares turpmākos izdevumus un dod iespēju saglabāt mūsu valsts skolu tīklu kopumā. Vienlaikus šī jaunā situācija ir laba iespēja mācīties pašiem no savas valsts izglītības vēsturiskās pieredzes un paplašināt skolas nozīmi pagasta, novada vai pat pilsētas robežās. Skola kā zinību un izglītības centrs ne tikai skolēniem, bet daudz plašākam sabiedrības lokam. Skola kā kultūras un intelektuālas attīstības centrs. Šādu nākotni es novēlu turpmākajai skolu attīstībai. Šī diena ir svētki, kas vienmēr līdzinās jauna kalendārā gada sākumam, kad pārvērtējam aizvadīto laiku, apņemamies būt labāki un sasniegt vairāk. Tādēļ es novēlu, lai ikviena skolēna sirdī un prātā vienmēr saglabājas vēlēšanās pilnveidot sevi, neapstāties pie jau apgūtā un labi zināmā. Vēlējums pilnveidot sevi šajā mācību gadā jo īpaši aktuāls būs arī pedagogiem – gan tiem, kas turpinās darba gaitas skolās, gan tiem, kas izmantos valsts piedāvāto iespēju pārkvalificēties.
Krīze nav bezgalīga, mēs atgriezīsimies pie izaugsmes, tomēr es ticu, ka tā būs daudz atbildīgāka un pārdomātāka attīstība, kam jābalstās zināšanās, kvalitātē un patiesās vērtībās. Lai Jums un mums visiem veiksmīgs šis jaunais mācību gads, lai gūtās atziņas un zināšanas protam pielietot reālajā dzīvē!