_Diena.lv _tiesību ekspertus aicināja vērtēt, vai valdības iecerētā sociālo pabalstu samazināšana, piemēram, bezdarbniekiem, māmiņām, būtu likumīga rīcība valstij smagos ekonomiskos apstākļos. Labklājības ministrs Uldis Augulis izteicies, ka pabalstu samazināšana pavērtu iespēju to apstrīdēt Satversmes tiesā, jo cilvēks, kas maksājis nodokļus, rēķinās ar valsts palīdzību.
Jurists Lauris Liepa:
"Tiesiskās paļāvības princips nozīmē to, ka valsts likumos ir definējusi nodokļu un pabalstu likmes, kā arī saņemamo atlīdzību apjomu. Tomēr tiesisko principu saturu ietekmē arī valsts ekonomiskie apstākļi. Valsts iespējamais bankrots nevar būt iemesls, kas to varētu atbrīvot no atbildības vai saistību pildīšanas. Pastāv risks, ka, ja valsts masveidā atteiksies pildīt savas saistības pret pilsoņiem, tad vienā brīdī pilsoņi var atteikties pildīt savas saistības pret valsti."
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris:
"Konkrētajos ekonomiskajos apstākļos valstij ir tiesības kaut ko no šīm garantijām garantēt mazāk. Es pieļauju, ka, izsludinot krīzes situāciju, valsts varētu samazināt izdevumus, bet Satversmes tiesai būtu jāvērtē, vai leģitīmais mērķis ir samērīgs, vai lietotie līdzekļi ir pieņemami, vai kādu citu līdzekļu izmantošana varētu sasniegt to pašu rezultātu un vai kopējais sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā atsevišķam indivīdam radītais kaitējums."
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš:
"Pirmkārt, Satversmē ir pants par īpaša stāvokļa ieviešanu, taču pagaidām pie mums nekas tāds nav darīts. Ja šāds likums tiktu pieņemts ar parlamenta akceptu, tad varētu runāt par to, ka valstī uz noteiktu laiku nedarbojas atsevišķi noteiktie mehānismi un tiek ierobežotas cilvēktiesības. Tomēr tiesiskās paļāvības princips līdz šim Latvijā ir darbojies un pastāv iespēja, ka Satversmes tiesā valsts varētu arī zaudēt, jo šāda tipa likumu pieņemšanai pastāv ierobežojumi."