Šajā Latvijai nozīmīgajā militārajā un politiskajā sarunā J.Maklakovs informēja par izmaiņām Latvijas spēku dalībā Afganistānas misijā nākamajā gadā. Ņemot vērā, ka ir nepieciešams atrast jaunas iespējas līdzekļu ekonomijai, Latvijas kontingents, kas ir izvietots vairākos reģionos, turpmāk atradīsies vienkopus. Tie būs Afganistānas ziemeļi Farjabas provinces pilsētā Meimanā. Līdz šim viena no Latvijas karavīru vienībām atrodas Afganistānas austrumos kalnainajā Kunāras provincē. Nākamā karavīru grupa no Latvijas, kura nomainīs šo vienību, nedosies vairs uz valsts austrumiem, bet gan ziemeļiem.
Daudz lētāk ir nosūtīt kravas uz vienu bāzi, nevis meklēt iespējas un sūtīt kravas uz vairākiem Afganistānas rajoniem. Kā Dienai uzsvēra J. Maklakovs, amerikāņu ģenerālis bija cerējis uzrunāt Latvijas komandieri - vai mēs nevaram palielināt karavīru skaitu Afganistānā. Šis nu gan nav bijis tas gadījums, kad ilgi jādomā - J. Maklakovam atbilde bija skaidra uzreiz: Latvijai šobrīd nav iespēju palielināt savu kontingentu Afganistānā.
Vēl iepriekš Dienai Latvijas armijas komandieris izteicās, ka šobrīd jau tā ir ļoti grūti nodrošināt šo misiju, tā finansēšanai tiek izmantoti citiem mērķiem paredzētais finansējums, piemēram tas, kurš domāts Zemessardzes apmācībai.
S.Makristels iepazīstinājis arī ar pašreizējo situāciju visā Afganistānā. Pēc viņa vārdiem, joprojām saspīlētākais stāvoklis ir valsts dienvidos, tajā skaitā Helvandas provincē, kur jau vairākas nedēļas turpinās militārā operācija. Šīs dienas kaujas bilancē ir trīs ievainotie, viens no tiem ir civilais afgāņu iedzīvotājs. Kā zināms, jaunā S.Makristela stratēģija Afganistānā paredz maksimālu izvairīšanos no tā, ka cieš vietējie.
Sarunā ar amerikāņu ģenerāli J.Maklakovs uzsvēris, ka arī turpmāk valsts ziemeļos Latvijas karavīru galvenais uzdevums būs apmācīt afgāņu armiju. Acīmredzot uz to ļoti saprotoši ir raudzījies S.Makristels, jo šobrīd amerikāņi no saviem sabiedrotajiem sagaida lielāku karavīru skaita nosūtīšanu uz Afganistānu, kuri tieši nodarbotos ar afgāņu armijas apmācību, nevis virsniekus, kuri papildinātu strādājošo štābu un apgādes virsnieku skaitu.