Lai arī E.Zurofs nosodot komunisma noziegumus, viņš uzsver, ka tas nebija genocīds, kā tas ir holokausta gadījumā. Austrumeiropā ir jārisina dažādi praktiski jautājumi, kas ir tieši saistīti ar holokaustu, piemēram, vēstures «rakstīšana», vēstures mācīšana, slepkavu apsūdzēšana, vainas atzīšana un restitūcija, to Dienai šodien norādīja E.Zurofs, kurš piedalās konferencē Otrā pasaules kara iznākums un holokausts: upuri, taisnprātīgie, atbrīvotāji un bendes.
E.Zurofs Dienai uzsvēra, ka vietējo iedzīvotāju sadarbība ar nacistiem Austrumeiropas valstīs bijusi pilnīgi atšķirīga nekā citviet Eiropā, jo Austrumeiropā atšķirībā no citām valstīm šī sadarbība ir ietvērusi arī ebreju masu slepkavības. Problēma esot tā, ka daudzas Austrumeiropas valstis «nevēlas pateikt visu patiesību par pašu lokālo līdzdalību».
Savukārt Krievvalodīgo ebreju pasaules kongresa prezidents Boriss Špigeļs šodien informēja žurnālistus par plāniem dibināt starptautisku antifašistisko organizāciju, kas cīnītos pret nacisma heroizāciju un kurā jau esot gatavas iesaistīties organizācijas no 18 valstīm.
Jau ziņots, ka zinātniskās konferences par holokausta jautājumiem Otrā pasaules kara iznākums un holokausts: upuri, taisnprātīgie, atbrīvotāji un bendes organizatori un dalībnieki norobežojās no Rīgā 16.martā gaidāmajiem Leģionāru atceres dienas pasākumiem, vēsta BNS.
Pasākuma organizatora Krievvalodīgo ebreju pasaules kongresa (KEPK) prezidents Boriss Špigeļs pirmdien konferences sākumā norādīja, ka šim pasākumam nebūtu jāpievērš tik liela uzmanība, kā tas darīts pēdējos gados, un tā norisēs iejaukties no malas nevajadzētu.
Arī Baltijas foruma priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs (SC) pauda cerību, ka konferences plānotajā norisē nebūs iejaukts jautājums par 16.marta pasākumiem un "varēs runāt mierīgi".
Viņš norādīja, ka katras valsts vēsturē ir tādas lappuses, kas neattaisnojošu iemeslu dēļ vēl nav pienācīgi izpētītas un objektīvi novērtētas, tāpēc katra šāda konference, kas veltīta tādu jautājumu kā holokausta izpētei, ir solis pretī vienotam viedoklim un skaidrībai.
Rīgas mēra preses sekretāre
Anna Kononova norādīja, ka Nils Ušakovs (SC) bija plānojis piedalīties konferencē
un pat paziņojis, ka tajā ieradīsies, tomēr pēdējā
brīdī plāni mainījušies un aizņemtības dēļ viņš uz konferenci
tā arī nav devies. A.Kononova neatklāja, tieši kādu
neatliekamu darbu dēļ N.Ušakovs plānus mainījis.
(papildināta ar E.Zurofa viedokli)