Tas nenozīmējot, ka Latvija kaut par vienu karavīru vai par vienu uzdevumu samazinās savu daļu NATO. Latvija turpināšot pildīt alianses uzdevumus, tomēr, viņaprāt, jābūt transformācijai par labu valsts pašaizsardzībai kā pašu pienākumam pret savu valsti, spējai sevi aizsargāt zināmu laiku, kamēr kāds atnāks palīgā. "Kādi bruņotie spēki, kādas struktūras ir jāattīsta mūsu kolektīvai aizsardzībai kā alianses dalībvalstij un kādas nepieciešams mūsu pašu pašaizsardzībai, mūsu suverenitātei? Tas ir arī to spēku jautājums, kas ir vairāk lietojami valsts pašaizsardzībai, nevis nosūtīšanai politiskajās operācijās ārzemēs," klāsta R.Graube.Viņš piekrīt, ka esam NATO un tās piektais paragrāfs un mūsu dalība politiskajās operācijās ir stingra garantija Latvijas drošībai, taču katrai valstij, kam ir armija, ir kaut kāds minimums, ko valsts veido, lai pati spētu aizsargāties. Tāpat NATO ir zināms lēmumu pieņemšanas process, dienas vai nedēļas līdz palīdzības sniegšanai. Tas ir laiks, kamēr karavīri no NATO atnāks. "Pēkšņas krīzes vai konflikta gadījumā mūsu valstī ir jābūt karavīriem, kuri spēs kādu laiku aizsargāt valsti," saka R.Graube.
Graube vēlas stiprināt Latvijas pašaizsardzību pēkšņas krīzes vai konflikta gadījumiem
Ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš 6.jūlijā sāks pildīt Latvijas armijas komandiera amatu, uzskata, ka tagad vairāk jāstiprina Latvijas pašaizsardzība, lai nepieciešamības gadījumā spētu sevi aizsargāt zināmu laiku, kamēr kāds atnāks palīgā.Sestdien publicētā intervijā Latvijas Avīzē viņš pauž viedokli, ka ir pienācis laiks nedaudz pārskatīt proporciju starp Latvijas pašaizsardzību un to, kas nepieciešams NATO.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.