Ījabs aicina pārskatīt izglītības sistēmas attīstības vektoru

Puslīdz skaidrs, ka Ījabs grib pagrābties no J. Vētras projekta pīrāga, tāpēc jau tāda aktivitāte! Kā jau politologs - izveicīgs zellis!

Iz studentu puses gribētu ko sacīt ne tik daudz par ilgtermiņa mērķiem un „remontdarbiem atklātā jūrā”, kas jāatstāj profesionāļu ziņā, kā drīzāk par aktuālām problēmām, kuru sekas varētu izpausties tuvāko 5 -10 gadu laikā. Realitāte ir tāda, ka šobrīd augstākās izglītības sistēmu grauj ne tik daudz tās čomiski iesīkstējušais kapitālisms, bet drīzāk valsts budžeta apgraizīšana, kas, protams, ir skārusi arī izglītības jomu, kas nav nekāds noslēpums. Problēmas ir teiksim ļoti konkrētas: 1) kontakstundu samazināšanās, ar ko iespējams ietaupīt uz pasniedzēju algām, bet ne paaugstināt studiju kvalitāti; 2) nesamērīgs budžeta vietu skaits eksakto zinātņu programmās, kas, protams, ir ieviests ar mērķi papildināt studējošo skaitu tajās jomās, kur nākotnē varētu trūkt labu speciālistu. Visticamāk valstij ar 2 miljoniem iedzīvotāju šāda mākslīgi stimulējoša mehānisma izmantošana ir likumsakarīga, bet tajā pašā laikā tas itin nemaz negarantē labu speciālistu slāņa izveidošanos nākotnē. Manā uzmanības lokā pašreiz ir medicīnas joma, par ko arī sašutums, bet tā ir atsevišķa tēma, kurai nebūtu tiešas saistības ar šo rakstu. Augstskolu reitings. Būtu lieliski, ja tāds taptu jau tuvākajā laikā, bet attiecībā uz augstākās izglītības sistēmu kopumā – nedomāju, ka to var mākslīgi stimulēt, izmantojot budžeta vietu sadales plānojumu, kas katru gadu tiek pielāgots pēc sirds patikas. Vai nu IR VALSTS APMAKSĀTAS AUGSTSKOLAS, vai NAV. Protams, ka tam pašreiz nav līdzekļu, pat sapņos nerādās, bet kamēr valsts uz ceļiem lūgsies, lai studenti mācās tieši to, kas atbilstoši valsts saimnieciskajai un ekonomiskajai situācijai tai būtu izdevīgāk, tikmēr arī nekādi mehānismi griezties nesāks. Tādēļ ultimātu varētu pārfrāzēt – vai nu IR valsts finansētas vietas augstskolās vai NAV. Nezinu, vai reitings palīdzēs, ja ikgadējā krievu rulete ap budžeta vietu sadali turpināsies. Nevar domāt, ka tikko no skolas sola iznākušam 18 gadīgam jaunietim būs asinīs iepotētas patriotiski pašaizliedzīgas jūtas pielāgoties valsts prasībām, kas katru gadu mainās. Par kādu konkurenci tur var iet runa, ja nevienam nav skaidrs, ar kādiem apstākļiem rēķināties un par ko galu galā būs jākonkurē un vai vispār būs?

...,,vektors''... Ārsti nereti savu nezināšanu slēpj aiz ,,gudriem'' vārdiem, piem., ,,veikt abscesa incīziju gluteālajā apvidū'' , ko normāli cilvēki un zinošāki ārsti sauc par ,,pumpas pārgriešanu uz pakaļas''.

"vienotības" lakstīgala ījabs ne velti sāk smirdēt par izglītību, tātad šeit gaidāms nākamais jenotu trieciens Latvijas tautai. plāns graut medicīnu, konkrēti traumu nozari, nobuksēja, bet uz vietas šī 5.kolonna nestāvēs. Nu nekas, gaidam, kas sekos, ja jau reiz resnais jenotelis par šo tēmu ir iekvanšķējies

Ijāba kungs, Jūs minējāt, ka Latvijas zemessardzes forma esot fašistiska. Kāpēc jūs tā uzskatāt?

Cienītais/ā, vai Jūs maz apjēdzat, kādas supermuļķības esat uzrakstījis?! Droši vien nekad neesat strādājis augstskolā, vai arī piederat pie tiem "pasniedzējiem", kas nav spējīgi promovēt un strādāt augstskolai atbilstošā līmenī. Ar tādiem pēc 90-to gadu augstskolu radīšanas buma diemžēl ir pilna Latvija. Man ir stipras aizdomas, ka tas arī ir AI kvalitātes lejupslīdes galvenais cēlonis.

Var teikt, ka kompetence bez gribasspēka un gribasspēks bez kompetences - tās ir šausmīgas nelaimes! Apmierinātais mazākums NESPĒJ darīt neko citu, labāku. Kaut kas mainīsies ar aktīvā kompetentā mazākuma resursiem - ar zināšanām un ar gribasspēku!

''Jāsāk ar to, ka JĀBEIDZ BRĪNĪTIES un JUST PĀRSTEIGUMU tur, kur jarīkojas praktiski, ar gribasspēku un atbildības sajūtu.'' - - Bez brīnīšanās un pārsteiguma - praktiski, lietišķi, ciniski, taču nepārdomāti ir rīkojušies t.s. šoka reformu īstenotāji Latvijā 1990-os un 21.gs. pirmajos desmit gados. Sekas ir neiepriecinošas, taču reformatorus tas neaturēs no tālākās reformēšanas....

Ī-job, tu esi gudrs, bet ne pārāk.

T.s. Rēvaldes kantoris un tas pats kantoris ar iepriekšējiem priekšniekiem tik tiešām ož pēc naftalīna. Vispirms jau šim kantorim jāapjēdz, ka Latvijā ar 2,4 milj. iedzīvotāju nav nepieciešams cik tur n-tās augstskolas. Piemēram, privātās augstskolas lielākā daļa strādā koledžu līmenī un to izsniegtie diplomi īr, pieklājīgi izsakoties, apšaubāmi. Tādas pašas koledžas ir Vidzemes, Rēzeknes,un Ventspils augstskolas. Ja privātās augstskolas laikam lielākoties finansējas pašas (varbūt ir kāda arī ar valsts piešprici), tad valsts līdzekļi tiek patērēti minimāli, jautājums ir vienīgi par izsniegtā diploma vērtību, kvalitāti, tad nosauktajām valsts augstskolām - koledžām valsts finansējums tiek dāsni izlietots nekvalitatīvu diplomu "ražošanai". Programmas dublējas pa visām Latvijas augstskolām. Tā arī Rēvaldes kantoris gadiem nav spējis saskaitīt, cik, piemēram, "politologu", reportieru un visādu citādu masu apziņas manipulatoru tiek sagatavots pa visām Latvijas augstskolām. Turklāt "politologus" vēl joprojām gatavo bij. zinātniskā komunisma speci, kas pārkvalificējušies par pedagoģijas doktoriem un ieņem valsts profesoru vietas. Vai mazajai Latvijas valstij ir vajadzīgas divas augstskolas, kurās gatavo mediķus (Stradiņa Universitāte un LU)? Tās jau ir tās strukturālās reformas: veikt studiju programmu inventarizāciju, aplēst, cik attiecīgo speciālistu Latvijas valstij nepieciešams, cik uzpūsts ir administratīvais aparāts augstskolās ar visām tām nenormālajām algām. Un beigu beigās jādomā par augstskolu mācībspēkiem, bez kuriem, tāpat kā bez studentiem, neviena augstskola nav iedomājama. Pašreiz augstskolas ir vietas, kur vislabāk jūtas dažnedažādi klerki, bet kurās pēdējā vietā atstāti mācībspēki un studenti.

Vainīgs nav Jūsu filoloģijas maģistres grāds, bet gan Jūsu nespēja atrast savu vietu darba tirgū vai arī apjukums, vai arī savveida ieciklēšanās tikai un vienīgi uz filoloģijas maģistra grādu. Ja paņemat klāt kādus profesionālus kursus, maģistre filoloģijā var labi strādāt arī ar filoloģiju neskartā jomā. Skatieties apkārt un nemetiet plinti krūmos. Jebkura izglītība ir tikai ieguvums, kapitāls!

Un vispār - augstākā izglītība, neņemot vērā raksta autora un komentētāju iepriekš aprakstītās problēmas, ir devalvējusies arī izplatītā uzskata dēļ, ka tā nepieciešama ikvienam un to spējīgs iegūt ikviens. Un tad nu nabaga muļķītes - it īpaši tās, kuras paņēmušas studiju kredītus - kaut kā tiek izvilktas cauri augstskolai, lai gan jau iepriekš ir skaidrs, ka izvēlētajā specialitātē viņas nekad nestrādās - vai nu darba vietu skaits šajā jomā konstanti ir daudz par mazu, vai arī viņām acīmredzami pietrūkst intelektuālā potenciāla, vai arī abi iemesli kopā. Nu ja - "studiju bizness"...

Uz ko cerējāt? Ka strādāsiet par zinātnieci latviešu filoloģijas jomā? Nav taču jābūt obligāti studējušam tieši šo zinātni, lai jau iepriekš saprastu, ka konkrēti Latvijā darbs šajā sfērā patlaban ir rezervēts vienīgi pāris desmitiem sieviešu (un dažiem entuziastiskiem vīriešiem), kam ar nelieliem izņēmumiem pensijas vecums jau sen pāri. Kādēļ tieši šī šaurā specialitāte? Tas man atgādina līdzīgus gadījumus ne tikai tepat Latvijā, bet nesen lasītu atgadījumu par ASV, kur augstākā izglītība iegūta, izšķiežot vismaz priekš Latvijas mērogiem milzīgu naudu, "sieviešu zinātnēs un reliģijas mācībā" (tātad - feministu pseidozinātnēs un reliģiskos murgos), un tad nabaga sieviete brīnās, kādēļ nekur nevar atrast darbu.

Un no kura laika nodokļi ir "zagšana"? Ir dažiem tāds stiliņš - bļaut un nedomāt ko bļauj, ka tikai skaļi.

Agrākajā (padomjlaika) dzīvē biju inženieris ar Pēterburgas augstskolas izglītību. No tā laika vēl ir prasme analizet cēloņsakarības un faktu saistību. Fakts 1: "...Latvijā līdz šim nav izveidots neviens visaptverošs studiju programmu reitings. Lai gan pasaulē tieši tas ir GALVENAIS VĒRTĒJUMA INSTRUMENTS augstskolu TIRGŪ, Latvijā ir veikts tikai viens nopietns mēģinājums bez īpašas ietekmes uz augstskolām un sabiedrisko domu.Visur ir augstskolu programmu reitingi, bet Latvijā to nav." Fakts 2: ""Pārsteidzoši, ka ... " - pārsteigumu rada tas, ka Latvijā ir "Fakts 1". Saliekot abus faktus kopā: Ījabs un daži reitinga veidotāji (pozitīvi aktīvais mazākums) ZIN par reitingiem, citi (pasīvais iedzīvotāju vairākums) NEZIN un vēl citi (negatīvi aktīvs mazākums) GRIB NEZINĀT, jo ZINĀT NAV IZDEVĪGI, reitings ir PRETRUNĀ AR TO, 1) kā izglītošanas pakalpojumu sniedzēji pozicionē sevi un savu piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem; 2) kā jaunās paaudzes darbaspēks un viņu vecāki izvēlas izglītošanas pakalpojumus; 3) kā Latvijas darba devēju ietekmīgākā daļa ietekmē cilvēkresursu gatavošanu darba tirgum. Secinājums: NEVAR BŪT TIRGUS ATTIECĪBAS izglītošanas pakalpojumu jomā, ja ietekmīgai negatīvi aktīvai iedzīvotāju daļai NEVĒLAMAS ir TIRGUS ATTIECĪBAS darba tirgū un ekonomikā kopumā. Chomiskais kapitālisms necieš atklātus reitingus, tāpat, kā pelējums necieš saules starus... Risinājums: Ir 3 spēki: (1.) pozitīvi aktīvais mazākums; (2.) negatīvi aktīvais mazākums; (3.) neitrālais pasīvais vairākums. Lielāka ietekme uz izglītības sistēmu LĪDZ ŠIM IR negatīvi aktīvajam mazākumam. Pozitīvi aktīvais mazākums NEVAR PĀRLIECINĀT šo negatīvi aktīvo mazākumu, jo pēdējam NAV IZDEVĪGI TAS, ko saka pozitīvais mazākums. Chomiskais kapitālisms ir vairākās bijušajās PSRS Āzijas republikās, daudzās Āfrikas un dažās Latīņamerikas valstīs... Kapēc lai tam nebūtu savi aizstāvji un labuma ieguvēji Latvijā? Situācijas izmaiņai jāpārliecina PASĪVAIS MAZĀKUMS - kādi ieguvumi tam būs no starptautiskā līmenī konkurētspējīgas ekonomikas (un izglītības), kā arī kādi zaudējumi un nelaimes VAIRĀKUMAM būs no chomiskā kapitālisma ekonomikā (un izglītībā). Jāsāk ar to, ka JĀBEIDZ BRĪNĪTIES un JUST PĀRSTEIGUMU tur, kur jarīkojas praktiski, ar gribasspēku un atbildības sajūtu.