Izglītības sistēma ir pārāk izolēta

un pēc eiropas publicēšanās indeksiem tu vari būt priecīgs - biomed vidēji ir visaktīvākais publicēšanās lauciņš :) kamēr Latvijas indeksi būs absolūti, nevis saistīti ar jomas vidējo, tikmēr tavi rādītāji būs superkruti :)

mārtiņ, ir krievijā arī pāris pasaules līmeņa universitātes (sk. times sarakstu), bet, nenoliedzami, ka kvalitatīvākajiem mācībspēkiem arī tur jārunā angliski. angļu valoda ir perfekts k;unisma paraugs - tās nostiprināšanās kā lingua franca ir saistīta ar amerikāņu zinātnieku (neoficiālo) novērtēšanu pēc publikāciju skaita un aktīvo dažādu nevalstisko organizāciju kultūru, kas radīja daudz žurnālu (katrai asociācijai savs) un vēlmi intensīvi publicēties. Tad arī amerikā uzradās SCI un ārpus tā palika viss, kas nav angliski... Un kad Eiropas valstis (un Ķīna) izdomāja zinātnieku/institūtu oficiālo novērtēšanu saistīt ar citējamību, protams, visvieglāk to izdarīt no SCI. Attiecīgi visiem citiem pasaules zinātniekiem nācās publicēties (amerikāņu) žurnālos angliski (lai gan tagad ir arī holandiešu scopus ar vairāk žurnāliem citās Eiropas valodās).

Latvijas zinātnē jau sen prioritātei bija jābūt angļu valodai un tad kā sekundārās varētu būt latviešu,vācu,krievu valodas.Jābūt zinātniskā potenciāla fondam,ne naudas bet piedāvājumu ziņa un ja ražošanas attīstība kaut ko pieprasa jābūt jau sen gataviem nekavējoši un efektīvi par labu samaksu piedāvāt zinātnisko pakalpojumu.Izolacionisms tā ir beigas jebkurai attīstībai.