“Vai nu tā ir apzināta sabiedrības maldināšana, vai arī milzīga nekompetence,” komentēja ministrs un piebilda, ka Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem nevar pārmest nekompetenci.Viņš vērtēja, ka drīzāk jau tā ir sabiedrības mānīšana, kas ar otru (AŠ)2 pārstāvi Rīgas vicemēru un LPP/LC līderi Aināru Šleseru jau ir pieredzēta. Proti, savulaik tika solīti 50 000 darbavietu, tāpat tika solīts dažādu pilsētu mēru samits Rīgā, bet nekas nenotiek. “A.Šlesers runā miljardu Ziemeļu pārvadā, bet nevar atrast vienu miljonu, lai pabeigtu Dienvidu tiltu,” piebilda A.Kampars.Viņaprāt, var redzēt solījumus, no kuriem neviens neizpildās. Esot grūti komentēto “šo skaļo un brutālo populismu”, ar ko nodarbojoties (AŠ)2.
Jāpiebilst, ka arī iepriekš kāda Diena.lv lasītāja AŠ2 vadoņu braucienus pie
vēlētājiem vērtēja kā J.Zīgerista pieredzes atkārtošanu.
Lielākoties videočatā jautājumi A.Kamparam tika uzdoti saistībā ar ekonomiku.
Piemēram, atbildot uz jautājumu par krīzes pārvarēšanu, ministrs pauda viedokli, ka makroekonomisko skaitļu uzlabošanās uzreiz neparādās katra cilvēka maciņā. To gan, viņaprāt, var just cilvēki, kuriem parādījušās jaunas darba vietas kokapstrādes sektorā, jo šajā jomā, cik viņam zināms, visi uzņēmumi ir noslogoti un rodas jaunas darba vietas. Tāpat nedaudz nokritis bezdarba līmenis, kas, viņaprāt, liecina par stabilizāciju pozitīvā virzienā, laba ziņa esot arī eksporta rādītāju pieaugums.
A.Kampars norādīja, ka formāli krīze tiek pārvarēta brīdī, kad iekšzemes kopprodukts pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni ir ar pozitīvu zīmi. Viņš prongozēja, ka Latvijā tas varētu būt trešajā vai, pats vēlākais, ceturtajā ceturksnī. Tad gan varēšot 100% apgalvot, ka esam ārā no krīzes.
Savukārt attiecībā uz eiro krīzi viņš neesot no trauksmes cēlājiem, lai gan patiešām pastāvot bažas par W scenāriju, ņemot vērā Grieķijā notiekošo un Dienvideiropas valstu darbības stilu, proti, šīs valstis, atšķirībā no Latvijas, pagaidām necenšoties pārstrukturēt savu ekonomiku. A.Kampars uzskata, ka tas, ka ASV dolāra kurss pret eiro aug, mums ir pat izdevīgi, tāpat viņš pauda cerību, ka Eiropas Komisijas plānotā palīdzības pakete samazinās finanšu tirgus sabrukšanas iespējas un W veida scenārijs netiks īstenots. Vēl viena labā ziņā esot tāda, ka Latvijas eksporta struktūra ir daudz mobilāka un sliktākajā scenārijā mūsu valsts spētu daudz labāk pārorientēt eksportu.
Vaicāts par iespēju būvēt Latvijā savu atomelektrostaciju (AES), ministrs uzsvēra: lai to uzbūvētu, vajag 2-2,5 miljardu latu investīcijas, nepieciešamas augsta līmeņa zināšanas šajā jomā, kā arī ļoti specifiska un svarīga infrastruktūra. “Ja runājam reāli, tad Latvija kā tirgus, kā ražotājs un kā valsts nevar runāt nopietni par šāda investīciju līmeņa realizāciju,” vērtēja A.Kampars un piebilda: tāpēc atbalstām savus kolēģus lietuviešus, jo viņiem savulaik infrastruktūra ir uzbūvēta. A.Kampars pauda cerību, ka pie Latvijas robežas būs jaudīga AES.