Ministrs šodien, atklājot renovācijas darbus daudzdzīvokļu mājai Rīgā, Dzelzavas ielā 97, aicināja māju iedzīvotājus rūpīgi sekot līdzi siltināšanas darbiem, kā arī novērtēt programmas sniegtās priekšrocības. Kampars uzsvēra, ka siltināšana padara arī Latviju mazāk atkarīgu no ārējiem energoresursiem, jo samazinās gāzes patēriņš un mazāk tiek tērēta elektroenerģija.
Kopumā Dzelzavas ielā, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus 74 627 latu apmērā, tiks renovētas divas mājas, bet šodien renovācijas darbi tika sākti pirmajai no tām.
Abām 464.sērijas tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām renovācijas laikā tiks veikta fasāžu sienu, kā arī pagraba un bēniņu pārseguma siltināšana, logu nomaiņa, logu aiļu izolācija un vējtvera durvju nomaiņa uz jaunām durvīm koptelpās.
Mājas ir celtas laika posmā no 1976. un 1978.gadam, un vidējais būvju tehniskais nolietojums ir 25%-30%.
Atklāšanas pasākumā vairāki mājas iedzīvotāji pauda neapmierinātību par renovācijas darbu veikšanu, jo, viņuprāt, daudzi pensionāri nespēs samaksāt par šo projektu, jo mēnesī tie būšot papildu vismaz 10 lati.
Dzīvokļu kooperatīva "Bāka-2" valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko gan norādīja, ka 85% Dzelzavas ielas 97 nama iedzīvotāju ir atbalstījuši renovācijas darbu veikšanu un projekts ilgtermiņā mājas iedzīvotājiem ļaus līdzekļus ietaupīt.
Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka summa, kas vienam dzīvoklim kopumā būs jāsamaksā par renovācijas darbiem, ir 300-700 latu robežās atkarībā no dzīvokļa platības. Ja dzīvokļa īpašniekiem rocība atļauj, šo summu viņi var apmaksāt uzreiz, bet, ja ne, tad tiek noteikta augstāka apsaimniekošanas maksa, izdalot šo maksājumu uz pieciem gadiem.
Savukārt Kampars norādīja, ka "vienmēr atrodas kāds, kas neko nevēlas", bet viņš aicināja cilvēkus paust izpratni, ka projekts ne tikai uzlabos ēku vizuālo izskatu, bet arī ilgtermiņā ļaus ietaupīt.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai šādām renovētām mājām varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, ministrs atbildēja, ka Ekonomikas ministrija šādu motivējošo priekšlikumu piedāvās izskatīšanai valdībā.
Tāpat ministrs norādīja: lai gan jau trīs reizes ir atviegloti nosacījumi dalībai aktivitātē "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi", ja tiks konstatēti kādi sarežģījumi, nosacījumus atvieglos atkārtoti.
Kā ziņots, kopumā četrās atlases kārtās saņemts 71 projektu pieteikums daudzdzīvokļu māju siltināšanai, aģentūru LETA informēja BEMVA pārstāve Inese Bērziņa.
BEMVA pirmajās divās atlases kārtās ir apstiprinājusi 26 projektu pieteikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanai. Bet par deviņu siltināšanas projektu realizāciju ir jau noslēgti līgumi.
Sākotnējais aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 16,64 miljoni latu.
Pašlaik turpinās projektu pieņemšana piektajai kārtai, kas ilgs līdz 18.septembrim, bet sestajai kārtai projektus varēs iesniegt no 19.septembra līdz 19.oktobrim un septītajai kārtai - no 20.oktobra līdz 20.novembrim.
Aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Kopējais aktivitātē pieejamais publiskais finansējums ir 16 634 764 lati.