Ķīlis: Digitālie mācību līdzekļi skolās varētu nonākt jau pēc 2013. gada janvāra / Diena

11. jūlijs, 2012, 10:04

Experte

E

Darba burtnīcām nav ne vainas, tur ir jāraksta daudz, rociņas trenējas pietiekoši. Runa ir atkal par kārtējo malku, ko a.god. ministrs taisās lauzt. Atkal tiks izdoti līdzekļi, atkal jauni ierēdni, kas to visu ieviesīs. No otras puses - laikam jāiet līdz.

Atbildēt
0
0

6. jūlijs, 2012, 10:24

tukša runa

t

Ak, šausmas, jo tālāk, jo trakāk, Ķīļa kungs! Sākot ar digitalizāciju, bērnu redzes sabojāšanu un vnk nerealizējamu lietu, beidzot ar negodīgu algu diferencēšanu, piešķirot to Eiropas stipendiju saņēmējiem par papīru sarakstīšanu. Garām.

Atbildēt
1
0

6. jūlijs, 2012, 7:45

Nesaprot ko dara

N

Ķīlis nesaprot, ko dara. Lai aiziet paklausīties uz augstskolām. Studenti vairs nespēj noformulēt sakarīgus teikumus. Viņa digitalizācija izveidos vēl tupākus jauniešus.

Atbildēt
1
0

5. jūlijs, 2012, 22:50

bijusī skolotāja

b

Brīnos par tiem skolotājiem, kuri vairāku gadu garumā ir darbojušies un izveidojuši mācību līdzekļu sistēmu atbilstoši standarta prasībām, bet patreiz klusē, kā ūdeni mutē ieņēmuši.Vai tiešām ļausiet, ka Pabriks būs tas, kurš noteiks, kas jādara izglītības laukā. Valsts nevēlas maksāt par darba burtnīcām(vajag taču Žagaram). Bet tāpēc nav jānoniecina ieguldītais darbs

Atbildēt
1
0

5. jūlijs, 2012, 20:29

skolotāja3

s

Ministram būtu jāapciemo lauku sētas ģimene ar 3 bērniem, kas dzīvo 6 km no skolas, bez interneta un cīnās par iztiku. Ja minstrs zinātu, cik daudz bērnu dzīvo zem normālas iztikas.Vecāki pat nav dzirdējuši par kaut kādu digitālu apmācību. p.s.Starp citu - vecāku sagatavošana šādam projektam būtu ne mazāk svarīga. Nesen sēdēju rindā pie ārsta ar kādu māmiņu, kura lamājās, ka bērniem maz tiek likts rakstīt.Rokraksti ķeburaini, pavirša mācīšanās, tikai ķekši jāievelkot.Teicu, ka drīz viss būs datorizēts.Māmiņa šokēta paziņoja, ka laikam jau latviešu bērnus grib par analfabētiem taisīt. Nu nedrīkst tādas reformas veikt, nekonsultējoties un nerēķinoties ar galveno pasūtītāju - bērnu vecākiem. Bez tam - ne visiem bērniem ir ķēriens uz datoriem, tāpat pirkstiņi - sīkā muskulatūra ir cieši saistīta ar smadzeņu darbību...Vai ir pētījumi arī par redzes traucējumu risku? Nav.Un nebūs.Bet ieviesīs kaķi maisā.

Atbildēt
2
0

5. jūlijs, 2012, 17:09

Lauku skolotāja

L

Ko tas nozīmē strādāt - digitāli, ja klasē ir viens dators ( labākajā gadījumā)??? Tas nozīmē, ka atkal drukāsim par skolas līdzekļie. Cik garš, tik plats.

Atbildēt
2
0

5. jūlijs, 2012, 17:09

Lauku skolotāja

L

Ko tas nozīmē strādāt - digitāli, ja klasē ir viens dators ( labākajā gadījumā)??? Tas nozīmē, ka atkal drukāsim par skolas līdzekļie. Cik garš, tik plats.

Atbildēt
2
0

5. jūlijs, 2012, 15:27

biznesmenis

b

Uhhh, kaa tulin gramatizdeveeji saaks kliegt un protesteet! Mums nevajag neko modernizeet! Nevajag jaunaas tehnologijas!! Turesimies pie papiira un vecāku slaukšanas!

Atbildēt
1
2

5. jūlijs, 2012, 12:24

Hmm...

H

Pirmkārt, aicinātu "izglītības speciālistus" iepazīties ar mūsdienu neirozinātnē apstiprināto un būtībā jau sen zināmo patiesību, cik nozīmīga bērnībā ir maksimāla sīko roku kustību daudzveidība, kas tiek panākta caur manuālu dažādu priekšmetu un materiālu taustīšanu un pielietošanu mācību procesā. Ja tiešām ir ideja kādu daļu no tā visa aizstāt ar virtuālām bildītēm un simulācijām, tad tas var novest pie būtība neatgriezeniskām un neprognozējamām izmaiņām smadzeņu attīstības procesā.

Atbildēt
2
0

5. jūlijs, 2012, 11:52

Skolotāja

S

Cien., ministr! Digitālie mācību līdzekļi skolās tiek izmantoti. Mūsu skolotāji tos ir izstrādājuši atbilstoši savām spējām un tehniskām iespējām, kādas ir katrā skolā. Skolēni tos izmanto jau krietnu laiku izstrādājot ZP darbus utt. Kāpēc tāda ažiotāža? Varbūt Jums tie padomnieki un darba grupu pārstāvji nav informēti? Arī žurnālisti redz tikai to, kas saērcina visus un tad var visādi izrunāties.

Atbildēt
1
0

5. jūlijs, 2012, 10:06

Mūmija

M

Faraoni, ceļot piramīdas, neiznīcināja vecās. Nekas vēl nav sagatavots digitālā formā, bet jau likvidē darba burtnīcas. Kāda var būt kvalitāte digitālajiem materiāliem, ja tos gatavos triecientempā un sāks lietot jau ar 1.javvāri, bez aprobācijas. Kārtējās šausmas izglītības druvā.

Atbildēt
2
0

5. jūlijs, 2012, 9:21

skolotājs un vecāks

s

""digitāli lietojamiem interaktīviem materiāliem vai arī uz visiem bezmaksas pieejamiem izdrukājamiem mācību materiāliem. "" Kue skola ņems naudu drukāšanai??? Tad pētnieciskie darbi nebūs??? Vispirms paskatieties sākumskolas dabaszinības un sociālās zinības. Skolotājs diktēs izpildāmo uzdevumu 1.-2.klasei.?????

Atbildēt
2
0

5. jūlijs, 2012, 8:52

Ieviņa

I

Mani interesē, kurš autors būs ar mieru nodot bezmaksas kopēšanai savus sastādītos uzdevumus. Būtībā darba burtnīcas atvieglo skolotāja darbu stundu sagatavošanā. Sākumskolas audzēkņiem patīk zīmēt, krāsot, aplicēt. Var jau to visu darīt zīmēšanas burtnīcā, taču novērtēšana tad būs sarežģītāka. Vecāki reizēm nedomājot iegādājas rotaļlietas, kas tiek drīz vien aizmirstas un maksā vismaz pāris latus, bet brēc par jebkuru ieguldījumu bērna izglītošanā. Par datorizāciju -- ministra izteiktās tēzes ir utopiskas. Viņš nav apciemojis lauku skolas, realitāte viņam ir miglā tīta. Manuprāt, nevajag aizmest prom veco mēteli, pirms nav nopirkts jauns. Kad katram bērnam būs savs klēpjdators, katra priekšmeta skolotājai -- interaktīvā tāfele, tad arī būtu jēga runāt par digitālajiem mācību līdzekļiem. Pagaidām tos 300 000 latu, ko Ķīlis vēlas ieguldīt iepirkumu konkursā, būtu labāk piešķirt skolu bibliotēkām. Citādi būs kā ar Dienvidu tiltu. Izstrādāti jau līdzekļi būs, kāds nopelnīs, bet lietot jau tos nevarēs. Ķīlis jau ilgi nebūs ministrs, viņa nelīdzsvarotība ir acīmredzama. Nāks nākamais un būs jaunas idejas, jo kas izstrādās mācību līdzekļus bez maksas?

Atbildēt
9
0

5. jūlijs, 2012, 8:50

Pedagogs

P

Kas skolai jau tagad liedz kopēt darba burtnīcu lapas? Ar ko tad šāda nodarbe atšķiras no interneta izdrukas? Šī Kīļa digitalizācijas "reforma" visdrīzāk beigsies ne ar ko, jo Latvijas valstī visi kaut ko radīt spējīgie pedagogi savu intelektuālo produktu ar līgumu palīdzību ir nodevuši izdevniecībām, LATVIJAS VALSTĪ VIENKĀRŠI NAV TĀDU CILVĒKU, KAS SPĒS RADĪT JAUNUS, VISĀM ZINĀTNES UN PEDAGOĢIJAS NORMĀM ATBILSTOŠUS DIGITĀLUS, ORIĢINĀLUS MĀCĪBU LĪDZEKĻUS.

Atbildēt
6
0

4. jūlijs, 2012, 19:03

Ome

O

Vai galvenais eksperts izglītbas jomā A. Pabriks ir padomājis, vai visiem skolēniem mājās ir datori? Iznāk, ka no darba burtnīcām jāatsakās, lai ietaupītu valsts līdzekļus.Jo faktiski tās nebūtu jāpērk vecākiem, bet jānodrošina valstij. Mudinājums kopēt darba burtnīcu uzdevumus, ir izdevniecības un autortiesību pārkāpums. Interesanta ideja: darba burtnīcas neder, bet uzdevumus vajag kopēt.

Atbildēt
2
0

Šodien

Pievienot komentāru

30 komentāri

Uzmanību!

Seko mums

Ziņas e-pastā

Aktuāli