Kļūdaina politika apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību

Līdz ar to vienīgais, kas ilgtermiņā var nodrošināt valsts dzīvotspēju, ir kvalificēta darbaspēka resursu attīstība. Tāpēc vissvarīgākais ir jautājums, ko valsts pārvaldes institūcijas ir darījušas, dara un ko plāno darīt, lai Latvijas gandrīz vai vienīgais ilgtspējīgas attīstības resurss — izglītots darbaspēks — neizsīktu, bet attīstītos un būtu atraktīvs investoriem? Diemžēl jāsecina, ka līdzšinējā valdošo politisko spēku rīcība un izpratne par problēmas būtību ir bijusi, maigi izsakoties, visai dīvaina. Ābeces patiesība ir tā, ka, lai mācītu citus, pašam ir jāzina iespējami vairāk. Augstākās izglītības sistēmā tas nozīmē to, ka akadēmiskajam personālam ir jāiegūst un jāuztur iespējami augsta profesionālā kvalifikācija, kas realizējas tikai ar nosacījumu, ka mācību spēki paši ir iesaistīti zinātniskās pētniecības darbā. Ja tas nav iespējams, tad arī izglītības kvalitāte nenovēršami degradējas. Sarūk astoņkārt Nākas secināt, ka augstākminētie destruktīvie procesi ir Latvijas realitāte jau kopš neatkarības atgūšanas brīža. Nav noslēpums, ka zinātnes finansējumu, rēķinot to pret nacionālo kopproduktu, likumdevēji daudzus gadus noteica tādu, ka pēc šī rādītāja Latvija ilgstoši turējās priekšpēdējā vietā Eiropā. Zinātnē strādājošo skaits saruka astoņkārtīgi, bet pielietojamā zinātne un pētniecība tika iznīcināta gandrīz vai pilnībā. Kādas tam bija sekas? Notika ražošanas apjomu un Latvijas ekonomikas konkurētspējas straujš kritums, kas gadu no gada guva atspoguļojumu importa pārsvarā pār eksportu daudzu simtu miljonu latu izteiksmē. Citiem vārdiem sakot, katru gadu Latvija palika parādā ārvalstu investoriem simtiem miljonu latu. Šis parāds tagad kā Dāmokla zobens karājas pār Latvijas valsti, un nu esam kļuvuši arī par rekordistiem ekonomikas lejupslīdē visā ES. Sekmīgi attīstās tikai tās nozares, kam, par spīti visām grūtībām, nepietrūka zinātnes atbalsta, piemēram, farmaceitiskā rūpniecība, informāciju tehnoloģijas, zinātniskā aparātbūve un vēl pāris citu. Vai sekot igauņiem? Vai Latvija izdzīvos, ir atkarīgs no tā, kādus lēmumus šajā kritiskajā brīdī pieņems valdība un Saeima. Saprotot, ka tikai kvalificēts darbaspēks, jauni produkti un tehnoloģijas spēs izvilkt valsti no recesijas, Igaunijas valdība un parlaments savu izvēli jau ir izdarījis, krīzes apstākļos būtiski palielinot zinātnes un izglītības finansējumu nākamā gada budžetā. Diemžēl arī Latvijas valdība savu izvēli ir izdarījusi, budžeta projektā 2009.gadam aptuveni par 60% samazinot finansējumu zinātniskās pētniecības nodrošināšanai, bet zinātnisko institūciju pastāvēšanai nepieciešamo finansējumu izdalot tikai 58% apjomā no tā, kāds tam bija nepieciešams jau 2007.gadā. Piedevām vēl zinātniskās pētniecības projektiem turpmāk tiks piemērots arī 18% pievienotās vērtības nodoklis. Ar nožēlu nākas secināt, ka tagad sekas finansējuma krasam samazinājumam zinātnē būs postošākas kā vēl nekad, jo nu kvalificētajam darbaspēkam, it īpaši augstākās raudzes zinātniekiem, ir visas iespējas atrast darbu ārpus Latvijas. Vai tas nav amizanti — no vienas puses, Latvijas valsts sola ES par tās struktūrfondu naudu radīt jaunas darbavietas zinātniskajās institūcijās un piesaistīt zinātnei 1000 jaunu darbinieku, bet tajā pašā laikā valsts budžeta finansētās zinātniskās institūcijas līdzekļu trūkuma dēļ būs spiestas masveidā atlaist līdzstrādniekus, jau ar 2009.gada janvāri. Patiesībā arī ES struktūrfondu līdzekļi, par kuriem tik daudz un skaļi tiek runāts kā par zinātnes glābšanas līdzekli, labākajā gadījumā, būs pieejami zinātniekiem varbūt nākamā gada pašās beigās un arī tad ar nosacījumu, ka zinātniskās institūcijas lielai daļai no projektiem pašas spēs atrast līdzfinansējumu. Kam — nē, kam — jā Tātad zinātnei un zinātniekiem — nē? Valsts ilgtspējīgai attīstībai — nē? Tad kam — jā? Tam, lai bagāti cilvēki varētu lidot uz Liepāju un Ventspili, valsts ir gatava izdalīt 2,6 miljonu latu? Visai valsts zinātnei kopā atvēlēt 35,39 miljonus latu, bet vienas pašas Nacionālās bibliotēkas ēkas (lasi — pils) celtniecībai — 22,3 miljonus latu jeb 63% salīdzinājumā ar to summu, no kā nākamgad ir jāizdzīvo visai Latvijas zinātnei? Latvijas Saeimas budžetam esam gatavi izdalīt 18,8 miljoni latu (pieaugums par 19% jeb +3,62 miljoni latu), bet zinātnei samazināt finansējumu par 28% jeb —14,9 miljoniem latu? Ministru prezidents Ivars Godmanis LTV izteicās — ja valsts pārvaldes institūcijām nākamgad būtu jāsamazina savi izdevumi par 30%, tā būtu katastrofa. Bet ko zinātnei un izglītībai, visai valsts nākotnei nozīmēs vairāk nekā 30% faktiskais zinātnes finansējuma samazinājums (ieskaitot PVN) attiecībā pret 2008.gadu? Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām virkne vadošo zinātnieku aktīvi atbalstīja valdošās koalīcijas 2004.gadā sākto kursu uz zinātnes un izglītības attīstības veicināšanu, kas nu diemžēl ir mainījies uz pretējo, kaut arī zinātnieku devums bija un ir vitāli nepieciešams valsts attīstībai. Ja Saeima tomēr neizlabos valdības pieļautās kļūdas par zinātnei paredzētā finansējuma apjomu 2009.gadam, varam būt droši, ka inteliģences atbalsts pašreizējai politiskajai elitei tiks liegts.