KNAB priekšnieka izvēlē solis atpakaļ

Kā vēlāk skaidroja premjera padomnieks Edgars Vaikulis, valdības vadītāja viedokli ietekmējuši ministru pamatotie iebildumi, ka piemēroti kandidāti konkursā arī varētu nepieteikties, tādēļ būtu "uzrunājami". "Premjera uzstādījums nav mainījies, kopš viņš kļuva par valdības vadītāju — ka KNAB priekšnieka iecelšanas procedūra jāsakārto," piebilda E.Vaikulis. KNAB nostāja ir, ka uz vakanto priekšnieka amatu obligāti jārīko konkurss, jo viens no korupcijas apkarošanas stūrakmeņiem ir atklātība, otrdien valdības sēdē uzsvēra KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe. Tomēr šis arguments it kā izplēnēja pēc atsevišķu ministru uzstāšanās, kurās izskanēja iebildes pret konkursa rīkošanu. Pēc ministru paustā saplaka arī valdības vadītāja apņēmība, ka konkurss vajadzīgs — kaut gan sēdē tika apspriesti premjera birojā izstrādātie KNAB likuma grozījumi, kas paredz konkursa rīkošanu, nosaka konkursa komisijas sastāvu, kā arī ievieš atsevišķu pantu, ģenerālprokuroram paredzot kandidāta atbilstības pārbaudītāja funkciju. Rīkojot konkursu, valdība noveltu atbildību uz citiem, pauda finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Līdzīgi izteicās arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), paužot viedokli, ka atbildība par KNAB priekšnieka izvēli jāuzņemas premjeram. Pret konkursu neiebilda iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), gan paužot neizpratni, kāpēc komisijā būtu jādarbojas visu triju valsts drošības iestāžu vadītājiem. A.Šlesers savukārt protestēja, ka līdz ar Valsts policijas un drošības policijas priekšnieku iekļaušanu komisijā no iespējas pretendēt uz KNAB šefa krēslu automātiski atstumti Aldis Lieljuksis un Jānis Reiniks. Savukārt uz sēdi uzaicināto sabiedrisko organizāciju Delna un Providus pārstāvji, kuri iepriekš izteikušies par atklātību KNAB vadītāja izvēlē, valdības sēdē vispār netika pie vārda. Teju tādiem pašiem vārdiem kā valdības ministri Dienai pret atklāta konkursa rīkošanu izteicās Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis: "Šīs tiesības ir deleģētas valdībai un premjeram, izvēli nevar novelt uz ierēdņu pleciem." A.Kalvītis apgalvoja, ka koalīcijas sanāksmē pirmdien pēc garām diskusijām jau panākta vienošanās viedoklī, ka konkurss nav nepieciešams (premjers šajās sarunās nepiedalījās). TP līderis atgādināja, ka konkursa nav bijis ne Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatam, ne uz kādam citam ar drošību un tiesību aizsardzību saistītam iestādes vadītāja postenim. Komentējot iebildi, ka uz KNAB priekšnieka amatu konkursi tomēr rīkoti, A.Kalvītis bilda — tas bijis tikai pašā sākumā, kad iestāde tikko kā bija izveidota, pašlaik KNAB vadītāju varot izraudzīties jau esošo tiesībsargājošo institūciju vadītāju vidū. Pēc diskusijām valdības sēdē I.Godmanis izteicās, ka KNAB vadītāju varētu izvēlēties arī bez konkursa, tikai nosakot kārtību, ar ko kandidāti noteikti jāapspriež, piemēram, ar ģenerālprokuroru, Valsts policijas priekšnieku vai citām amatpersonām. Starp vienu un otru shēmu tomēr pastāv būtiska atšķirība, jo vienā — gadījumā sabiedrības pārstāvji var atklāti iesaistīties, bet otrā viņi var "iziet ielās", kritiska par premjera nostājas maiņu bija Providus direktore Vita Tērauda. Viņa arī aizrādīja, ka grozījumu projektā nav bijis paredzēts konkursa rīkošanu padarīt obligātu, jo attiecīgajā pantā, kas pašlaik nosaka, ka konkursu var rīkot (bet var arī nerīkot), nekādas izmaiņas vispār nebija paredzētas. Pret ģenerālprokuroram paredzēto misiju iebilda Ģenerālprokuratūras pārstāvis Ēriks Zvejnieks, kurš Jāņa Maizīša prombūtnē pilda ģenerālprokurora pienākumus. Viņš norādīja, ka šādā grozījumu redakcijā ģenerālprokurors pārvēršas par amatpersonu, kura pieprasa informāciju citām iestādēm, piemēram, par to, vai kandidāts nav sasniedzis pensijas vecumu, vai nav sodīts, vai nav bijis citas valsts aģents u.tml. "Ģenerālprokurors pildīs tehnisku darbu," aizrādīja Ē.Zvejnieks, aicinot ģenerālprokuroru iekļaut pretendentu vērtēšanas komisijā — līdzīgi, kā tas bija, kad tika izvērtēta līdzšinējā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atbildība. Ģenerālprokurora viedokli par kandidātiem varētu noskaidrot arī Nacionālajā drošības padomē (NDP), Ē.Zvejnieks piekrita šādam I.Godmaņa priekšlikumam. Nav gan skaidrs, kā šāda pastarpināta līdzdalība atbilst valdības deklarācijas izvirzītajam mērķim izstrādāt "normas, kas paredz Ģenerālprokurora līdzdalību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja iecelšanā un atcelšanā". Par KNAB likuma grozījumu tālāko virzību otrdien valdībā nekāds lēmums netika pieņemts.