Pilsonības likuma grozījumi pašlaik tiek skatīti trešajā lasījumā, un apakškomisijai vēl pastāv teorētiska iespēja mainīt šīs redakcijas variantu. Par grozījumiem tāpat būs jāvienojas Saeimas Juridiskās komisijas un pēc tam paša parlamenta vairākumam.
Pēc minēto ierobežojumu uzskaitīšanas likumā tiks minēti arī konkrētāki piemēri. Pilsonībā netiks uzņemti tie cilvēki, kuri ir vērsušies pret Latvijas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu. Tāpat ierobežojumi attieksies uz tiem, kuri pēc 1990.gada 4.maija pauduši fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājuši uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību.
Pilsonībā neuzņems personas, kuras ir saistītas ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, vai kuras ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Izmaiņas likuma 11.pantā paredz ierobežojumu saņemt pilsonību, ja persona Latvijā vai kādā citā valstī ir notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas ir noziedzīgs nodarījums arī Latvijā naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas laikā.
Pēdējais nosacījums neattieksies uz personu, kura saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikto kārtību iesniegs starptautiskās starpvaldību organizācijas vai Eiropas Savienības atzinumu, ka notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principus.
Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija tikai daļēji līdzinās jaunajam regulējumam, kurā gan saglabāti vairāki pašlaik normatīvajā aktā minētie ierobežojumi.
Publiskajā telpā kā galvenie grozījumi Pilsonības likumā tiek uzsvērta iespējas došana konkrētam cilvēku lokam iegūt dubultpilsonību.