Tāpat kā bļitkotāji kāpj pat uz plānākā un šaurākā ledusgabaliņa, arī citi pavasara ekstrēmisti — kūlas dedzinātāji — sāk uzdarboties, tiklīdz nokūst sniegs un kļūst pieejams pirmais zāles pleķītis. Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts 4.februārī Liepājā, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere. Kopumā Latvijā reģistrēti jau 26 kūlas ugunsgrēki, piektdien no siltākās Kurzemes tie sasniedza Ogres rajonu, savukārt Ventspilī pērnā zāle degusi 70 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Pēdējos gados dedzinātājus apdomāties aicināja plašas sociālās reklāmas kampaņas, šogad līdzekļu trūkuma dēļ tādas netiek rīkotas. "Izlīmēsim plakātus, kas mums vēl palikuši, bet klipus laist nevaram atļauties," atzīst I.Vetere.
Iestājoties siltākam laikam, kūlas dedzināšanas gadījumu skaits parasti strauji pieaug, tāpēc šonedēļ meteorologu solītie plusi, visticamāk, līdzi nesīs arī daudz vairāk izsaukumu ugunsdzēsējiem. "Darbinieki uzskata, ka jābrauc uz visiem izsaukumiem. Tam es piekrītu, taču aizbraucot jāskatās, kāda ir operatīvā situācija uz vietas," saka VUGD priekšnieks Ainārs Pencis.
Pagājušajā nedēļā VUGD šefs izteicās, ka šogad dzēst visus kūlas ugunsgrēkus ugunsdzēsēji nevarēšot atļauties samazinātā degvielas budžeta dēļ, tāpēc pieļāva, ka atsevišķos gadījumos uz šādiem izsaukumiem varētu nebraukt. Vēlāk par šo ideju apkopotas ugunsdzēsēju priekšnieku domas no visiem Latvijas rajoniem un acīmredzot viedoklis mīkstināts. Pirmdien A.Pencis visas nodaļas informēs par plānu, ko iesākt ar kūlas ugunsgrēkiem. Tā būtība ir šāda: atbraucot uz kūlas ugunsgrēku, kas neapdraud mājas vai mežu, ugunsdzēsēji varēs kontrolēt, lai tas lēnām izdeg. "Protams, ja kaut mazākajā mērā var būt bīstamība, ka apdraudēti cilvēki, ēkas vai mežs, uguni dzēsīsim," sola A.Pencis. Lēmums būs jāpieņem ugunsgrēka dzēšanas vadītājam.
VUGD maksimāli pievērsīšot uzmanību arī tam, lai sausā zāle pēc iespējas mazāk tiktu dzēsta ar ūdeni. "Mūsu rīcībā ir speciālas gumijas pletnes, izmantosim tās. Braukājot pēc ūdens, atkal sanāk tērēt degvielu," skaidro ugunsdzēsēju priekšnieks.
"Protams, es uzņemos atbildību par to, ja televīzijā parādīsies kadri, kā deg pļava, bet blakus stāv ugunsdzēsēju mašīna un neko nedara. Taču cilvēkiem jāsaprot, ka tā notiek ne jau tāpēc, ka mēs negribētu strādāt, bet apstākļu dēļ," sabiedrības izpratni lūdz A.Pencis. Protams, vislabāk būtu kūlu vispār nededzināt, viņš piebilst. Bieži vecāki cilvēki apdraud paši sevi, jo neņem vērā, ka zāle, kas ir augstumā līdz padusēm, deg ar trīs četrus metrus augstu liesmu, un aiz pārbīļa viņiem kļūst slikti.
VUGD 2008.gadā kopumā patērēja degvielu 604 000 latu vērtībā, tajā skaitā kūlas ugunsgrēku dzēšanai patērēts benzīns gandrīz par 23 000 latu un dīzeļdegviela gandrīz 7000 latu vērtībā. Šogad VUGD degvielas iegādei piešķirti 287 000 latu, tāpēc, kā norāda A.Pencis, ir jāizvairās no liekiem tēriņiem, lai vēlāk nav gadījumu, kad benzīna trūkuma dēļ dzēsēji netiek uz bīstamu ugunsgrēku.
Kūlas ugunsgrēku rekordskaitlis Latvijā bija reģistrēts 2006.gadā, kad pērnā zāle dega 7083 reizes, traģiskākais bija 2002.gads, kad bojā gāja astoņi cilvēki un nodega 514 ēkas.