Viņš teica, ka ir jāsagaida Satversmes tiesas atzinums un pēc tam jāveic grozījumi pamatlikumā, lai vairs nebūtu iespējams referendumā vērsties pret valsts pamatprincipiem.
Zatlera Reformu partijas (ZRP) deputāti Jānis Ozoliņš un Guntars Bilsēns kā pirmo minēja nepieciešamību noteikt referendumu kampaņu finansēšanas nosacījumus, lai ir skaidrs, no kādiem līdzekļiem un kas apmaksā šādas aktivitātes. Dažuprāt, to vajadzētu uzraudzīt arī drošības iestādēm. Neviens īsti netic, ka ar integrācijas politikas dokumentiem kaut ko varēs mainīt, un pat uz Labas gribas manifestu, kuru Rīgas pilī paraksta sabiedrībā redzami cilvēki un arī Saeimas deputāti, daudzi raugās neticīgi, lai gan dialoga nepieciešamība bija visbiežāk minētā iespēja.
To uzsvēra arī Saskaņas centra deputāti Ņikita Ņikiforovs un Valērijs Agešins, kurš aicina sasaukt tautas forumu bez politiķiem. V.Agešins mudina apzināt iemeslus, kāpēc šāda situācija izveidojusies, lai saprastu, ko darīt. Viņš atzina, ka vēlme atbalstīt krievu valodu kā otru valsts valodu būšot nelielai daļai pilsoņu, kuri referendumā balsos par Satversmes grozījumiem. Tos atbalstīšot arī tie, kurus aizskārusi politiskās elites retorika, lietojot tādus apzīmējumus kā "Maskavas pakalpiņi" vai "Kremļa spalvainā roka". Par krievu valodu balsošot arī tie, kuri vēlas oficiāli svinēt pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus, kurus uzkurinājusi parakstu vākšana par pāreju uz izglītību latviešu valodā vai kuri nevar vērsties pašvaldībās savā dzimtajā valodā. Saskaņas centra neuzaicināšana valdībā bija pēdējais V.Agešina minētais iemesls.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas numurā!